January 14th, 2006
- Skumjas pēc bērnības!
- 1/14/06 12:27 pm
Es stāvēju. Viņi stāvēja. Mēs stāvējām. Jo pāri tiltam brauca zili žiguļi, dzelteni Ikarusi un haki krāsas ZAZi. Bērnībā es piedzimu Maskavā. Toreiz es redzēju kaut ko līdzīgu. Kad pārvācos uz Latviju man bija divi, un viss mainījās. Pēc tam mācījos Juglas pamatskolā, un mans ticības mācības skolotājs bija Baibu Kārlis jeb Kārlis Baiba, un viņš bija mācītājs. Viņa sieva arī bija beigusi teoloģijas fakultāti un sauca viņu Baiba Baiba, un viņa bija audzinātāja. Viņiem bija dēls Jānis Baiba, un viņš bija puika. Nekā smieklīga tur nebija, jo tas vēl bija tas laiks, kad vecāki man negribēja dāvināt savu mīļāko mašīnas marku - moskābeli, jā, „moskviču” ar divām durvīm bez stūres pastiprinātāja un drošības jostām.
Un tad viņi teica - Mašīnu mēs tev nevaram uzticēt, taču Tu varētu aizbraukt apciemot Pārdaugavas Baibas.
Un es atbildēju, ka šaubos vai Baibu Jāni es satikšu, jo viņš ir Grieķijā, bet Baibu un Kārli es noteikti iebraukšu apciemot!
Un mans brālis neko nesaprata, jo viņš bija mazs un vēl nebija piedzimis.
Un Kad es braucu pāri Akmens tiltam es dabūju apstāties, jo mēs visi apstājāmies un kāpām laukā no mašīnām. Un mums vajadzēja sadalīties pārīšos un sajust, ka laiks uz sekundes simtdaļu apstājas. Tā tiešām bija, jo tilta kreisajā stūrī parādījās luminiscējoša plaisa, pār kuru brauca zili žiguļi, volgas un, un visas citas smukās mašīnās ar divām durvīm.
Patiesība, esmu pārliecināts, ka gribu nokļūt atpakaļ Padomju Savienībā – dzert greipfrūtu limonādi, iet uz labu kino pa 20kapeikām un sludināt ticības mācību kā Baibu Baibas vīrs.
- 15 commentsLeave a comment
- Gulēšanas teorija
- 1/14/06 06:06 pm
Viena no šī gada asākajām diskusijām notika pēc tam, kad es sēdēju pie galda un dzēru muciņu ar Latgales alu. Tas bija aizvakar, kad es izdomāju pavisam jaunu dzīves teoriju, visi dzēra, bet es domāju teoriju, tad piecēlos un nopietnā balsī paziņoju, ka man ir jauna dzīves teorija. Visi klusēju, es arī. Tās būtu foršas beigas, es būtu saglabājis intrigu un noslēpumainību par kuru runātu teikas, nostāstus un baumas.
Bet tad Pēcis Grūtups, tas pats Pēcis, kurš dārziņā mācēja iebāzt sevī lodīšu pildspalvu, izdomāja pajautāt: „Kas tā par dzīves teoriju?” Es mazliet sakautrējos un teicu, ka tā ir gulēšanas teorija. Šī teorija balstās uz hipotēzi, ka gulēšana ir māksla un miegainība, tas ir iedzimts talants. Miegainība glābs pasaule. Cilvēki kļūs mierīgāki un tajā būs ērtāk dzīvot. Nākotnē cilvēkiem mācīs kļūt miegainākiem.
Pēcis no Purvciema, atzīšos, ka viņš man pavisam maz patīk, uzreiz sarauca uzacis un sāka argumentēt. Pirmkārt, miegainība ir depresijas un motivācijas trūkuma izpausme, otrkārt miegainība degradēs un iznīcinās pasauli, treškārt miegainību sauc par narkolepsiju, tā kā tu neko jaunu neesi izdomājis.
Atcerieties, ja jūs kāds pazemo publiski, svarīgi ir saglabāt vienaldzību un stabilitāti, uztraukumam, agresijai un apvainojumiem nav pamata, visu izšķir racionāli argumenti. Tāpēc es teicu „Pēci, tu esi piedzēries kā cūka, tev nav taisnība, tu melīgais, uzpūtīgais rasist, tavs vārds „Pēcis” nav pārliecināts, un es tevi publiski izvarošu, ja tu daudz te dirsīsies!”
Protams, Pēcis zibenīgā kārtā apklusa, jo saprata, joki mazi, spēle beigusies, taču apkārtējiem šķita, ka esmu īpatnis, kurš pilngadību sagaidījis Sibīrijas nomalē. Man izrakstīja dzelteno kartiņu. Dzeltenā kartiņa, tas ir tad, kad jums izsaka mutisku brīdināju ar paredzamām sekām, šajā gadījumā Fricis Birznieks man piesolīja nopirkt divas kastes ar alu, ja es uzņemos piekaut Pēci Grūtupu.
Un tagad iedomāsimies mani ar pārsistu apakšlūpu, izpluinītiem matiem un saplēstu kreklu un Pēci ar saskrāpētu vaigu un sakostu kaklu. Esmu par gulēšanas teoriju ar visām četrām.
- 11 commentsLeave a comment