December 19th, 2005

• 12/19/05 11:46 am

• Pēc trešā alus kausa, es sapratu, ka Anete R. ir vīrietis. Precīzāk, viņa atzinās, ka regulāri injicējot testosteronus un jau šobrīd viņas balss  kļūst krietni zemāka, arī  sejas pamats ir sācis augt, un drīzumā viņai izdīgs arī Tas. Es nespēdams nociesties  trīs reiz palecos. „Nevar būt, nevar būt, nevar būt!” es spiedzu. Tad es izstāstīju savu lielo atklājumu, šo atklājumu es  balstīju uz „Discovery chanel” hipotēzi, kuru pats biju pierādījis ar RSU mikroskopu,  rūpīgi pārbaudot savas plaukstas uzbūvi  –  tātad man ir sabalansēts estrogēnu un testosteronu līmenis asinīs, un es esmu imūns pret x (sievišķo) un y(vīrišķo) hromosomu. „Tā vienkārši ir!” ar pavisam nopietnu sejas izteiksmi es paziņoju.

  Pēc tam man nācās paskaidrot, ka vīrišķības un sievišķības (hormonu līdzsvaru) var precīzi noteikt pēc pirkstu garuma. Sievietēm rādītājpirksts ir garāks par ceturto (zeltnesi) tātad viņām vairāk ir estrogēnu, savukārt vīriešiem viss ir otrādi - radītājs ir nedaudz mazāks par ceturto, viņiem dominē testosteroni. „Redzi, mans rādītājs un zeltnesis ir vienādā garumā, es esmu unikāls gadījums!”

  Vēlāk Anete R. skaidroja, ka es  tomēr neesmu īsts vīrietis. Un viņa pat pieļaujot iespēju, ka man esot sievišķie dzimumorgāni. Es, dzērot cetruto, nespēju saprast, kurš no mums ir lielākais dirsējs, bļe.     

  
  
• 10 commentsLeave a comment

• Hiphops valda
• 12/19/05 10:11 pm

• Uz manas ielas blakus trīs skaistumkopšanas saloniem, puķu veikalam, bižutērijas bodei un sieviešu apģērbu ieskrietuvei ir sastrēgums. Gaudo signalizācija un kaimiņš atvēris logu bļauj, ka ziema ir atnākusi negaidīti. Klusums. Tad „Kristīnes” kūkas gabaliņš atkārtoti sašķīst uz „Fiat” logu tīrītāja un signalizācija sāk gaudot no jauna.  Es uzrāpies uz palodzes cenšos saglabāt līdzsvaru, tad novēlu visiem laimīgu Jauno gadu un balansējot virzos uz kreiso pusi. Manās rokās ir šampanietis pa 0.99Ls, esmu atkal nolīdis undergraundā, lietoju. Visam seko neveikli puicisks lēciens un sudrabotais mersedesa kapots ieliecas. Šampanietis sašķaida priekšējo stiklu, tagad ir dzirdams signalizāciju duets. Nepilnas minūtes laikā mani sāk apdraudēt tukla kuilīša masa, cilvēciskā veidolā. Es cenšos sasveicināties, taču pretim saņemu draudzīgu sitienu pa vēderu, seju, vēderu, krūtīm un seju. Tad viņš atpūšas. Es nejūtu nekā, tikai redzu, kā uz ietves parādās 1. grupas asins traipi, tumši sarkani un silti. „Būs gana!” nav īstā atbilde, kad, guļot stiklu lauskās, skatāmies  debesīs. „Tu mirsi!” skan krietni labāk. Jo draudi izraisa agresiju, agresija vardarbību, bet vardarbība slepkavību vai pašnāvību. Viņš nomira jauns.         

  
  
• Current Music: "Whole Lot Of Things" Thomas Rusiak
• 6 commentsLeave a comment