July 26th, 2005

• 7/26/05 01:06 am
•         Sapīpējos zāli. Kaņepes. Otro reizi tā nejauši sanāk spēlēties ar uguni. Valdis  darbā slavēja, ka  Tabūna atribūtikā izskatoties labi. Barstīja visādus mītus par manu matu griezumu,  īstenībā viņš  gribēja  mani izpist dirsā + vēl atļāvāss  paprasīt vai  braukšu uz Zābaku. Kuce! Vakar  gāju  mājās un domāju, bļeģ, cik daudz gribošu meiteņu skatās uz manu  šarmanto pakaļu.  Bļeģ huj Vam ņisveķit! Pietiek, ka  mans caururbjošais skatiens onanē jūsu miesu. Visstulbākais, ka tagad normāli iedzert nevaru. Valča teica - " Ti alkogoļik neš4astnij, trezvenjik!" Ok. Piektdien varēja iztikt arī bez  diviem nulle septiņi, bet nahuj tāds riebums, bļeģ, tagad vajadzīgs? Un vai es ļāvu mīzt uz savām biksēm? NĒ! T-Marketa dillēma.  Neņemt nopietni un turpināt melot!
  
  
• Current Music: Placebo
• 0 commentsLeave a comment

• 7/26/05 01:29 am
•            Bija reiz zeme, kuru visapkārt  apņēma mežs. Mežā nebija vietas naidīgiem kukaiņiem, troļļiem vai ļauniem mošķiem, šeit dzīvoja  tikai  miermīlīgi zvēriņi. Kāmīšus stirniņas, pandas,  vāveres, jāņtārpiņus un  tauriņus varēja vērot un apbrīnot katru mīļu brīdi. Vakaros, kad norietēja saule,  sniga balti pūkains sniegs, tas nebija parasts sniegs, tas apsedza katru mežā iemītnieku un dāvāja aizraujošus un pārsteigumu pilnus sapņus.  Rītos, kad uzleca saulīte  meža iemītnieki kopīgi devās izklaidēties - ēda koši zaļas   un kraukšķīgas koku lapiņas, dzēra un plunčājās karstā strauta ūdenī, rūpējas viens par otru un stāstīja pasakas. Šī bija elfu zeme. Elfiņi kā miermīlīgākās un siltākās radībiņas šeit samīļoja katru meža iemītnieku, pabaroja no pogāšanas pagurušus putniņus, sasildīja nosalušus siekalzaķīšus un aplaistīja izslapušas leduspuķes.
            Elfu princese Lufide smaidīja. Iesmējās un apmierināti nožāvājās. Jauna diena, jaunas izklaides, darbošanās un izaicinājumi. Princeses valdzinošās acīs izstaroja neizsakāmu  pievilcību un  šarmu, kas spēja apburt ikkatru dzīvo radību. Lūpas noklātas  ar rozā  pērļu rasu  mirdzēja. Māti liegi virmoja un plīvoja. Kāju pirksti tik maigi kā spilvenu pēļi. Tik neiegūstami, nepieejami cēla, bērnišķīgi šķīsta un jaunavīgi lēna. Pasaka! Jā, un es esmu princis…     
  
  
  
• 3 commentsLeave a comment