April 10th, 2005

• Normāli
• 4/10/05 01:01 am

• Vispār jau iespaidu (pievēršot apkārtējo uzmanību) ir jāmāk (vismaz jācenšas) atstāt.  Un normālam* mūsdienās būt ir tik garlaicīgi.  Tāpēc  pagodinājums, ja kāds pēkšņi izmet šito frāzi: "Nē, nu tu nēsi normāls!" ir visnotaļ**... normāls! Viss! Šķidri padirsu. A normāli, ne?

   

  * sk. ikdienišķam, viduvējam, konvencionālam, prozaiskam

  ** tā teiktu L.  

   

  
  
• Current Mood: 6as! ieslēgšu Adult Chanel
• 2 commentsLeave a comment

• 4/10/05 04:51 pm
• Un "mācoties" (pārsvarā spiežot un atgremojot) politiku RSU pagaidām esmu apguvis,
  
  • ka ar 1 sms kombināciju var (un tapēc arī vajag) nopelnīt 10Ls!
  • ka sēžot 2. rindā (nevis pirmajā vai pēdējā) ir 100% garantija nolikt eksāmenu
  • ka 1 cilvēks var droši parakstīties par 4triem (tas ir spēks, taču labāk drošībai  aizņemties citu pildspalvas)!
  • ka pārliekot eksāmenu būtiski samazinās manas izredzes izkrist.
    
  • ka pārliekot eksāmenu  saņemt teicamu atzīmi ir grūti(labāk necenties).
  • ka daži kursabiedriem pārāk nopietni uztver šo unversitāti.
  • ka semināri (kurā katram ir jācenšas atslienāt uzņemto sviestu) ir savstarpēja  zīmēšanās
  • ka viduvējības  RSU 3. kursā vairs nemācās. (palikuši ir tikai dedzīgi fanātiķi un haļafčiki, kuri atpūšas).
  • ka katrs apgūst domāt tika par savu dirsu!
  
  
• 0 commentsLeave a comment

• par telefona fobiju
• 4/10/05 09:49 pm
• Nemelošu, jo Riebjas!  Tā ir. Pavisma atklāti man nepatīk runāt, dziedāt, lasīt dzeju, atbildēt vai dejot kā balerīnai  pa telefonu. Pīkstošais  telefona zvans manī izraisa paranoju un bailes. (iespējams bērnības trauma, kā filmā: "mēs visu dzirdam un noklausāmies!")  Mani nomāc  telefona klausules klusums, jautājumu virkne, pīkstināšana un visi sajauktie numuri.  Es ienīstu gatavot telefonisku runu. Pasūtīt picu. Man bieži paaugstinās asinsspiediens. Sirdsdarbība dažkārt  pieaug līdz panikas apmēriem, (virs 140sit/min) apzinoties, ka tagad, lūk, vajadzēs zvanīt.  Visvairāk es ienīstu pildīt kaut kādus lūgumus, izteikt aicinājumus pa telefonu.
  Telefons -  tā ir vieta, kur visi viens otram melo, neskatoties acīs žāvājas un runā par nevajadzīgām muļķībām.  Tā ir vieta, kur es nekad nebūšu (jo nejutīšos) es pats, jo nemācēšu izteikt sajūtas. Ir bijušas reizes, kad jāiedzer (jāpiedzeras), jo esmu par vāju,  jo ir bail, jo ir grūti piezvanīt un panest to teātri klausulē. Jo riebjas... Riebjas, un Viss!
  
    P.S. un Ir pavisam nedaudz tie. Tie kuriem es atļaujos (jo uzskatu par vajadzību) piezvanīt. Tā, lūk!   =)             
  
  
• Current Music: Willy Mason
  Current Mood: ahūns
• 1 commentLeave a comment