Es sēžu Depo un domāju par mašīnām. Poršu es vairs negribu. Gribu Ferrari marku. Jebkuru modeli. Elīna ierosina pirkt sarkano modeli. Es saku: „Dzeltenais ir labāks!” Un aplējies ar alu, es dzeru viskiju. „Labi, lai iet zaļais!” es saku, un esmu pārliecināts, ka zaļais modelis noteikti ir labāks par sarkano un dzelteno kopā. Ferarri stāvēs Vecrīgā. Pie Depo, nē, pie pelmeņiem. Tā tiek nolemts. Tā tiek darīts.  Tad Elīna vaicājoši bērnišķīgā sejas izteiksmē ieskatās pulkstenī un jautā: „Kuram no mums būs tiesības?” Es iešņaucu kokaīnu, sakārtoju galvu un saku: „Tiesības sēdēt būs gan Tev, gan man!”