Arī šodien darba vietā ierados laicīgi un internetus nelasīju.

Joprojām viss-ir-slikti.

Eju gulēt, viss vienalga, neko negribu.

Es esmu bezjēdzīgs bezsakars.

Vispār vajadzētu no cibas dzēsties laukā, tāpat neko prātīgu nerakstu te.

Es patiešām nezinu, kā strādāt tālāk. Aiziešu rīt uz darbu un atlaidīšu ķepiņas. Lai notiek, kas notikdams. 17. decembris, bļe.

Tik daudz reizes tā jau ir bijis... :-(

Mani tik šausmīgi baida šis "termiņš", "deadline". Tiklīdz es izdzirdu, izlasu šos vārdus, es topu paralizēts. Mēnesi, divus, pusgadu iepriekš. Vienalga. Mans prāts sasalst, viss kļūst slikti. Man baida šie nezvēri. Man no tiem ir histēriska paranoja. Jo nu nevar taču paspēt izdarīt visu to, ko viņi grib. Jo es tikai māku rakstīt kodu, un cenšos to darīt labi. Bet, tiklīdz atskan briesmīgie deadlain un termiņvārdi, man vienkārši ir jāpīpē cīgas vienu pēc otras, jādzer šnabis un jāapjūk. Brālīši Dedlains un Termiņš ir briesmoņi, ar kuriem es netieku galā, toties viņi ar mani gan, uzceļ visas manas pārvarētās atkarības augšā — internetu lasīšanu, alkoholismu, tagad arī smēķēšanu :-(

Nu kāpēc nevar būt labais dievs "Taisi, līdz būs gatavs" šo T & D briesmoņu vietā!?

P.S. HVZ, varbūt šī ir iespēja uzņēmumam, kurš mācētu qgmr101 izolēt no tā saucamajiem "termiņiem", objektīvi izmērīt spējas un tās pielietot, noalgot neprasīgu un piemērotos apstākļos ("bērnudārzs" visnotaļ, wtf!?) visnotaļ produktīvu frīku — qgmr101.