Runājot par Galaperidrōlu, par kuru ir runa Twinpīkā.

Krievu Filmiņā "Dembelis" viens čalis to sarijās, lai neietu armijā, un rezulātā naktī iraudzīja mikīmausi un sturmēja voenkoma vārtus!

Saites uz Jūtūbi nebūs, hehe! Vecpiržiem jau tāpat ir, un jaunpirži lai WTF'ojas :-)

P.S. Savējie sapratīs, nesavējie pox!

tas brīdis, kad saldā tīksmē laiski un reizē līdz drebuļiem nervozi izšķiries starp krāsainu rakstu vērošanu puskrēslā mūzikas pavadījumā un smaržīgo parku sarunu izolēt-tik-ļoti-saistīgo mudžekli

daļiņu trajektorijas pār ekrānu

un ak jā, ak jā, ak jā, izrādās, man neiet lietas pēdējā laikā tāpēc, ka atkal, ka akal biju aizmirsis, kā ir prieks būt
nu tā nevis ok, bet prieciņš

acīs lēkā milzīgas zīlītes

nu ka drīkst vienkārši priecāties, es biju aizmirsis kā prieks izskatās, kā ir to sajust -- tāpēc jau d. nepiebeidz, viņa tikai aizklāj prieku un piebeidzies pēc tam pats un tad pierodi pie tā pelēkuma un nesaproti, kamdēļ vairs netiec uz priekšu

lai nu kā, šobrīd uz kādu laiku saules stariņš

tā jocīgā, jocīgā, jocīgā sajūta, kad ieraugi, kā patiesībā jābūt, kā izskatās, ko tu domā, krāsas un formas, un ka līdzekļi to realizēšanai ir tepat blakus, pa rokai, un tos var paņemt rokās un pielikt to bildīti no savas galvas ārā pie sienas, paplašināt savu domu lauku, arī mijiedarboties ar citiem intelektiem kaut kādā savu fizisku darbību līmenī