Nerausti manas durvis; tās ir slēgtas for a reason
Manā mazajā paškonstruētajā iedomu pasaulītē es esmu Dievs. Tas nekas, ka šo pasauli zinu tikai es — man nav jādalās; tas nekas, ka manu pasauli var viegli sagraut jebkurš — es uzcelšu jaunu.
Tas nekas, ka mana fiziskā (un citas nav) eksistence ir apdraudēta; ko gan es varu zaudēt — tik vien kā mazu pasaulīti, kuru neviens nav redzējis; tas, ko tu neesi redzējis un aptaustījis, neeksistē.
Lielajai pasaulei tur ārā nav nozīmes. Es Slovākijas kalna virsotnē vai raugoties uz Norvēģijas fjordu elpoju tāpat, kā tepat savā istabā.
Godīgi sakot, mani neinteresē citu cilvēku pasaulītes. Kam man tās? Mani ir manējā. Nokopēt kaut ko no tavas pasaules un atstiept uz manējo? Absurds.
Pēc 15 tumsā pavadītām stundām krāsas ir tik spožas, priekšmeti šķiet tik īsti!
