Friday, December 16th, 2011

Tūlkojumi: Patiesības

Patiesības

Es gribu pastāstīt tev vienkāršas patiesības,
Atklāt tev svarīgas lietas.
Vienmēr atver durvis, ej liftos,
Uzkāp, uzbrauc stāvos, ej pa gaiteņiem.
Vienmēr sēdies mašīnās, iedarbini dzinēju,
Ja ir ziema, pagaidi, kamēr tas iesils.
Vienmēr tērē naudu, bet nedaudz,
Un tikai retumis tērē visu, kas pa rokai.
Vasarā būs vasara, rudenī būs rudens,
Nemulsti, nedari neko tādu, no kā tev kļūst nelabi.
Meitenītes kļūs par meičām, bet pēc tam tu pamanīsi
Viņas, šķērsojam ielu ar mazuļiem pie rokas.
Vīrieši nīgri apsvērs iespējas,
Bet pēc tam rīkosies pēc apstākļiem un bieži kļūdīsies,
Valdības ir radītas tam, lai kristu,
Kuģi — peldēšanai zem tiltiem.
Bet tomēr ugunis upes tajā krastā,
Nekad, iedomājies, nekad neizdzisīs.
Bet, ja tās tomēr izbeigsies, sapako ceļasomu,
Neņem lieku un atstāj pilsētu pēc iespējas ātrāk.
Atbrauksi uz jauno vietu, apskaties, piekļaujies kokam,
Vari uzsmēķēt, ja smēķē, pastāvēt, padomāt.
Redzi, arī te dzer vakaros tēju, bet rītos kafiju,
Lamā mēru, gaida pārmaiņas uz labu.
Bet, ja ir upe, un otrā pusē ugunis — 
Tātad, ir kam pieķerties.

No http://orbita.lv/publications/1115,
Sergeja Timofejeva darbs “Истины”.

Tulkoju, kā nu prasdams ^___^. Tulkošanas fōns un palīgi: 1,5 L (3 bundžiņas) Lācplēša Dižalus @ 7,3% akohola + Rado Nabas raidījums “Plastilīns” (ļoti jauks raidījums, skan piektdienās plkst. 22-os, uzreiz pēc Dabsoļa dārdošajiem ritmiem).
(6 comments | Leave a comment)

Tuesday, October 5th, 2010

Tūlkojums no Аквариум — Русская симфония

Akvārijs — Krievu simfōnija

No tālienes tek upe, tai palikuši kādi trīs gadi, ko dzīvot. Melnā āķa apskāvienos viņa nomirs. Bet tu skaties.

Tur kalnā pie trim apsēm pastaigājas pusidiots. Viņš košļā sapuvušu apelsīnu un miziņas spļauj uz priekšu.

Viņš gāja noteikti un spītīgi, viņš ticēja vecajai pūcei. Un pie svētā tempļa durvīm viņam salauza galvu. Viņš nomira — bet ko tad pūce? Vesela un dzīva!

Kad mēs bijām jauni, mēs visi audzējām bārdas, mēs visi audzējām matus un dziedājām skaidrā balsī. Tagad savādākas lietas, ceļa atpakaļ nav.

Spoguļi jūs mani, spoguļi! Tāpēc ka es dzērājs, vai, atgriežos es pie jums nelabprāt, aizmirsis par citām darīšanām. Spoguļi jūs mani, spoguļi.

Gastronomu Rakova ielā uzcēla arhitekts no Krakovas, bet viņu aizmirsa Vēsture, tāda lūk, brāl, oratōrija...

— — —

Oriģināls — Слова песни Аквариум - Русская симфония.
(Leave a comment)