Aizvakar neko neēdu un neieskatījos internetos (vispār datoru neieslēdzu), noskrēju 10 km. Neēst izrādījās diezgan viegli, tā īsti ēst sagribējās tikai dažas reizes, tad iedzēru minerālūdeni un viss čotka. Vajadzēs vēl neēšanas dienas uztaisīt. Jo nu ēdu par daudz (tas nomierina nervus), savienojumā ar neskriešanu tauku kroka uz vēdera diezgan pabieza uzaugusi, vismaz divu pirkstu biezumā, pretīgi, ka tā ir daļa no manis :-/

Vakar piecēlos plkst. 5:55, noskrēju 2,5 km, pēc tam visu dienu biju miegains un salasījos internetus līdz galvassāpēm, beigās pēcpusdienā nolikos snaust un snaudu līdz vakaram.

Šodien noskrēju 9 km. Internetus ļoti maz skatījos, tik par cik youtubē mūziciņu uzlikt un Endomondo paskatīties. Un cibas freidlisti.

Mentāli jūtos nedaudz atvildzis, mazliet dzidrāks.

Šogad vēl 9 km jānoskrien.

Vispār labas brīvdienas. Kāda nekāda ticība tam, ka spēšu celties no rītiem laicīgi, spēšu nelasīt internetus (īpaši darbā), spēšu kaut cik strādāt un tādējādi neizlidot no darba atkal parādījās. Tad jau redzēs, protams... tad jau redzēs.

Tagad man būs 3 brīvas dienas. 24, 25., 26., decembris.

Es pats sev izvirzu un uzstādu 3 izaicinājumus:

1) vienu dienu es piecelšos plkst. 6:00. precīzāk runājot: 5:55. Kails, nepaēdis, bet: Vertikāls. Un nomodā. Un piecēlies. Un neiešu gulēt līdz plkst 23:00.
2) vienu dienu es ne kripatiņas neēdīšu, tikai dzeršu (tējas bez cukura, ūdeni, vai arī tīru šnabīti).
3) vienu dienu es nelasīšu internetus. Izslēgšu datoru un mobilajā telefonā izslēgšu datu pārraidi.

Šis ir mans triatlons, šis ir mans pārbaudījums.

Jo -- nekas nav īsts. Gribasspēks is tikai atomu kustība bioloģiskajā procesorā utt. utjp. r/b\\;ļin