padzeršu tēju

Ir pusnakts, jau pirms brīža apnika dzert alkoholus, tagad izdzēru kausu Miera tējas.

Iešu gulēt.

Rīt celšos ap 8:30.

Tāda dzīve. Laba dzīve.

Varbūt rītdienu nodzīvošu mazliet prātīgāk.

Pasmaržoju krūzīti. Tā smaržo pēc zaļās tējas. Un ne pēc kā vairāk, manī nemodās nekādas asociācijas un domas. Patīkama smarža. Man patīk zaļā tēja.

Man patīk, kad ir tāds liegs vieglums, kur nav nekādi dziļāki slāņi...

Mans draugs miegs ir ieradies pie manis — laime ir klāt :-)

Padarbināju auto. Darbojas. Tas labi. Ja nu sagribas kaut kur braukt.

Kaut kad nopirkšu un ielikšu vēl tādu mūziku, kur var MP3 datnes atskaņot un skaļumu normāli regulēt, vispār laime būs pilnīga.

— — —

“Super Netto” atkal ir “Gold Corn” 0,5 kilogramīgās auzu pārslas. Par Ls 0,27. Agrāk bija pa Ls 0,25, tad pazuda (mana mazā personīgā traģēdija, toreiz biju tuvu izmisumam, man likās, ka veikala griesti uzkrituši man virsū un čukst ausīs spalgus mierinājuma vārdus), tagad atkal ir, bet dārgākas.

Starp citu, tieši šīs pašas pārslas “Rimi” maksā Ls 0,35 (kad malējo reizi čekoju). Jo “Rimi” ir veikals bagātajiem, bet “Super Netto” — nabagajiem.

Vispār daudzi pārtikas produkti pamazām kļūst dārgāki, tur viens santīms, tur divi.

— — — 

Tagad dzeru baldriānu saturošu tēju un jūtos laimīgs.