bet īstenībā

es uzkāros uz vairākām stundām absurdu, neizpildāmu, nereālu vēlmju, neizpratnes, neesošas informācijas, savu iedomu virpulī, paralizēts, skumjš

bet tas nekas

izlēmu

es kļūšu vēl viengabalaināks, vēl aktīvāks, vēl stiprāks!

tik ļoti apnikusi šī permanentā gadiem ilgā identitātes krīze, ka... ka vienk. kļūšu par jebko kas man ienāks prātā!

haha, rīt ceturtdiena ar blīvu programmu, gaidu ar nepacietību :-)

Tātad šorīt pamodos/piecēlos laicīgi, tas ir forši.

Kad psihz_roniz vaicāja, vai esmu labi izgulējies, tad savā rīta nīgrumā, protams, sāku ņuņņāt, ka ne visai un tā. Bet tagad pēcpusdienā varu toč pateikt: esmu izgulējies mazliet labāk, nekā parasti :-) Tātad gulēšana citā telpas vietā palīdzēja :-)

Brokastīs banāns + vīnogas, pēc tam vēl McDonalds paķēru kafiju un čīzburgeru.

Aizbraucu uz Pierīgas Apdzīvoto Vietu (PAV), ex dzīvokli.

Transports un krāvēji (šoferis un 2 krāvēji, jauni džeki) jau bija klāt, 15 minūtes pirms sarunātā laika. Izrādījās jauki, sakarīgi un veikli. Starp citu, praktiski vienlīdz tekoši runājoši gan RU, gan LV.

Vispirms sanesa mēbeles (sekcijskapis, dīvāns, datorkrēsls, galds). Pēc tam devos uz pagrabu atlasīt tās dažas man vajadzīgās kastes... un vārdu sakot neko neatlasīju, sakrāmēja visas un miers. Un tagad esmu sarāvis praktiski visas saites ar PAV-u... Šķiet, tikai vienu kasti ar lakām un otām un šķīdinātājiem aizmirsu... Tātad viens maziņš āķītis 5 — 10 latu vērtībā palika :-)

Atbraucām uz Brīvības ielu (viņiem busā kā reizi viena sēdekļu rinda arī pasažieriem ir, ērti — man).

Tad gan bišku bija nēsāšana, jo stāvs ir augsts, un griesti augsti :-) Kamēr viņi stiepa lielās lietas, es pastaipīju kastes. Nosvīdu slapjš. Pacienāju krāvējus ar Borjomi. Tā ir — kad izdomāju, ka ievācos, tad likās, ka ir vienalga, kurš stāvs. Bet, kad jānes mantas, tad gan gāja mazliet traki :-) Neliela mācība :-)

Beigās, kamēr džeki stiepa augšā palikušos 3 mēbeļu gabalus, pastāvēju mazliet, parunāju ar šoferi. Samaksāju naudu — paņēma par 2 stundām, kā arī bija runāts. Šoferim bija skaidrs viedoklis par to, ko man, kā labi krieviski runājošam programmētājam, darīt: sakārtot papīrus un laist uz Maskavu pēc līgumiem gabaldarbus strādāt, tur baigi labi maksājot :-) Starp citu mana pārliecība par to, cik kruta būtu vienkārši staipīt kastes, sāka mazliet zust, kaut kā sagribējās ērtā ofisiņā pie datorīša tomēr strādāt :-)

Istaba šobrīd ir vienkārši pilna. Ar kastēm, izjauktām mēbelēm, plastmasas maisiem un whatnot.

Aizgāju paēst, pēc tam tirgū nopirku zemenes un upenes. Tirgū tagad tik daudz zaļumu, tie burtiski vizuāli kliedz: "Nopērc mūs un taisi veselīgus, spirdzinošus salātus!" :-)

Ak, cik zemenes un upenes ir garšīgas :-) Un apēdu tikai pusi, vakarā arī būs :-)

Plāns tagad ir tāds:
— Pastaigāšu pa ielām, gan jau atradīšu kādu stiklinieku darbnīcu un pasūtināšu loga rūti.
— Varbūt trāpīsies kāds aizkaru stangu veikals, tad nopirkšu arī tās.
— Iepirkšos veikalā: sausmaizītes, sviests, krējums, maize.
— Iepirkšos tirgū: visu salātiem un vēl mazliet jaunos burkānus :-) Jātaisa salātiņi, tur nevar būt nekādi iebildumi :-)

Tad atnākšu mājās un piestrādāšu pie haosa pārvēršanas omulīgā dzīvotnē. Ideja ir tāda: salikt mēbeles; izfiltrēt vajadzīgās lietas un novietot tās parocīgās vietās; no pārējā vienkārši un tupi sakraut maziņu Heopsa piramīdu (vai citu figūru) kaut kurā no istabas kaktiem. Nav šobrīd iekšēja spēka ņemt un sākt mest to visu laukā, un nav jau arī vajadzības stresot :-)

Iekārtošu seu arī kaut cik darba vietu, jo nu... "jākārto papīri" un "jālaiž uz Maskavu", stresa nau, bet nu kādu stundiņu vai divas diennaktī vajadzētu veltīt arī gaišajai nākotnei :-D

Vakarā (ap plkst. 20) skriešu Mežaparkā, droši vien 10 vai 15 km.

Šodien kaut kāds optimisms ir uznācis :-D