Man šausmīgi patīk saulainā dienā iet pa Lāčplēša ielu tā, ka Čaka iela paliek aiz muguras un skatīties, kā virs krustojuma ar Krišjāņa Barona ielu tramvaja vadi mirdz kā zelta stīgas. Katru reizi ir tāds maziņš “Ahh!” sirsniņpalekšanās brīdis :-)