Aizvakar (otrdien), kad mainīju hidrofora spiedkatlu (vecajam bija ieplīsis korpuss un laida gaisu ārā), man uz galvas uzkrita sūknis. Pasmags, kilogrami 10 vai 20, vai pat 30 -- ar vienu roku nevaru pacelt, bet tas nav rādītājs, man rokas tievas un vārgas, pie fiziska darba neradušas. Nu, sūknis nevis uzkrita, bet tikai tā, nošūpojās neatskūvētapos pievados.

* Teorētiski, es to sūkni biju droši atspiedis pret kronšteinu... teorētiski...
** Labākajās demotivātōrbilžu tradīcijās, "kāpēc vīrieši dzīvo mazāk par sievietēm"...
*** Mazliet iešķēla galvas ādu, mazliet patecēja asinis, patecēja un sarecēja....

Bet nu, nesanāca man līdzināties Ņūtonam, jaunas atklāsmes neguvu. Varbūt tādēļ, ka nebiju aizmidzis, arī samaņu nezaudēju. Vispār, traumu pamanīju tikai tad, kad asinis sāka kutināt vaigu. Noslaucīju skarbajā darba cimdā un skrūvēju tāļāki. Vārdu sakot, vienā mirklī kļuvu krietni gudrāks. Jo pirms tam bija doma ieskrūvēt sienā āķi un pie tā piesaitēt sūkni, bet noslinkoju.

P.S. Jaunais spiedkatls darbojas perfekti.

P.P.S. Sargiet sevi, domājiet, pirms darat. Pieaiciniet palīgus -- ja ne pasargās no traumām, tad vismaz būs, uz ko vainu novelt ;-)

P.P.P.S. Tā niecīgā rēta uz manas galvas ir jau apdzijusi.