Thursday, February 7th, 2013

Cosmopolise / rūteris pie sienas

Šodien arī pa mājām, slimoju. Jūtos jau krietni labāk, faktiski jau pavisam OK.

Izlasīju pusi no februāra "Rīgas Laika".

Internetu rūteri pārcēlu no "skapja" uz gaiteni.

Noskatījos filmiņu Cosmopolis (2012) — nepatika, likās galīgi garām.

Rīt arī vēl pa mājām un pēcpusdienā pie ģimenes ārstes noslēgt slimības lapu.
(Leave a comment)

Wednesday, February 6th, 2013

Kā es vakar pie ģimenes ārstes braucu

Vārdu sakot, vakar sajutos tā slābani un skābi, tīri fiziski. Temperatūra 38,8, klepus, vieglas iesnas, locītavas sāp, apetītes nav. Nu slims, īsāk sakot. Aizrakstīju uz darba vietu, ka nebūšu. Bet tā vienkārši jau nevar nebūt, var atlaist dēļ tādas rīcības, bet es šobrīd īsti nevaru atļauties tikt atlaists. Sazvanīju ārstu praksi, kur strādā mana ģimenes ārste, pieteicos uz vizīti.

Iedzēru Fervexu, aizgāju līdz auto. Atslēdzu durvis un ieslēdzu dzinēju. Apziņa brīžiem tā kā peldēja, taču izrādījās, ka pabraukt varu tīri jēdzīgi. Kad iesila auto dzinējs, sajutos pavisam labi — silti, skan Radio Naba, jāveic tikai vienkāršas un saprotamas darbības, ideāli.

Man vēl joprojām ģimenes ārste ir Jaunmārupē, kaut kā neesmu spējis piereģistrēties kaut kur Rīgas centrā, nezinu šeit nevienu medicīnas iestādi, tāpēc tā.

Uz Rīgas apvedceļa sanāca jauks un šīzīgs brīdis, kad braucu, braucu, un redzu, ka odometrā nemainās kilometri o_O Jau sacerējos, ka beidzot manas lūgšanas ir uzklausītas un esmu nonācis Mūžībā, un tagad visu laiku tikai braukšu un braukšu un klausīšos Radio Naba un braukšu un kilometri nemainīsies. Taču nekā, pēc dažām mikromūžībām cipars 5 odometrā kļuva par ciparu 6 un viss atkal bija kā vienmēr. Jādzīvo tālāk.

Apskatīja mani ārste, pēc viņai vien zināmām pazīmēm konstatēja, ka man esot gripa, atvēra slimības lapu (nākošā vizīte piektdien, 16:30) un lika doties mājās un tur palikt, dzert ibumetīnu un daudz šķidruma. Asinsspiediens man esot normāls. Samaksāju latu.

Pēc tam aizbraucu līdz Spicei, nopirku aptiekā zāles, Rimi augļus un salātus. Organisms nez kādēļ ļoti gribēja seksu, bezmaz vai Rimčegā pateicu vienai jaunai sievietei "jauki zābaki, negribi drāzties?", bet gandrīz neskaitās, protams. Nu un kāda jēga kaut ko tādu teikt, ja iznākums iepriekšzināms :-)

Tagad vēl joprojām jūtos visnotaļ draņķīgi, un vispār ir drusku pārdomas par manu dzīvi. Redz, pagājušonedēļ visas piecas dienas darba vietā biju plkst. 10:00 vai agrāk, un pa visu nedēļu atvēru tikai divus (2) ar darbu nesaistītus internetus: wikipēdijas rakstu par augu, kurš tika atvests uz biroju, un vēl priekšnieka atsūtītu joku video, jo par priekšnieka jokiem ir vēlams smieties. Vārdu sakot — es varu laicīgi būt darbā un es varu darbā nelasīt internetus. Tas ir iespējams. Es jau kaut kā vairs tam pat īsti neticēju.

Vispār, kosmoss sūta kaut kādas zīmes un signālus. Janvāra sākumā man bija pilnīgākā nospiestība un bezcerība, gan garīgi, gan arī banku kontos. Sāku kārtot mantas un lietas, apmēram 50% sakārtoju. Tad iekrita vakance uzņēmumā, kurā es tagad strādāju, aizgāju uz intervijām, mani pieņēma darbā. Kārtošanu tā arī nepabeidzu. Pirmā darba nedēļa bija visnotaļ veiksmīga. Taču es, sapriecājies par panākumiem vienā dzīves aspektā, aizmirsu par pārējo. Varbūt šī slimošana ir mājiens uz to, ka jāturpina sakārtot mantas un lietas, ka nedrīkst atslābt un palaist atkal pašplūsmā, ka, ja nesakārtošu lietas, tad arī darbā būs atkal smags fail. Šodien gan kārtošana atlikās, jo sāp locītavas un galva reibst. Galu galā, hei, nekas daudz jau nav jāizdara :-)

Tāds lūk snapšots.
(2 comments | Leave a comment)

Tuesday, June 19th, 2012

maigi izsakoties diena

gribēju piecelties 8.20, bet nekā, nekā, nu kā tu piecelsies 8.20, ja gulēt aizgāji 2.30 idiots

kaut kad ap plkst. 11.30 piezvanīja priekšnieks, bet es uz darbu negāju, pateicu, ka esmu slims, un tā ir taisnība, man ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un kakls sāp un smadzenes kā spainis

tā nu šodien uz darbu neaizgāju

bija doma, ka aizbraukt uz Mangaļsalu vienk. pagulēt jūras malā, bet nez kāpēc nereālizēju, kamdēļ, ja ir internetu lasīšana; IDIOTS, tas bija labākais, ko es būtu varējis izdarīt

nu, no divām iepriekšējām darba vietām izlidoju tieši jūnijā/jūlijā, ... tad jau redzēs; bet vispār tendence kaut kāda, kā iestājas vasara, tā tupēšana krēsliņā pretī tam spīdīgajam ekrānam un bash un HTML un Java un ssh un pārējie sūdi liekas vēl bezjēdzīgāki, kā parasti

tagad — beidzot! — iedzēru 2 bundžiņas alus un sagribējās iet laukā uz zaļumiem paskatīties vai vispār dzīvot,

istabā bardaks, drēbes pa grīdu un neceļas roka kārtot

ā vēl jāsaprot kā auto pārdot, nu nav man līdzekļu tā uzturēšanai, bet naudiņa lieti noderētu bankas kredīta segšanai

vispār es sociālajā hierarhijā nolaižos, 2 gadu laikā mana alga ir kļuvusi 2x mazāka
(6 comments | Leave a comment)