Rimi Alphā pa 11 eiro

Par garšu nemācēšu pateikt, biju jau krietni apsities, pirms sāku testēt, bet pēc kadiķiem ož spēcīgi.

Biudez (jeb t.s. photogrammas), uz klikšķi lielākas:







P.S. Par galvassāpju kvalitāti rīt. Ja būšu spējīgs.

Ārkārtīgi skaists rīts Pierīgā, ar miglu, sauli, dzeltenām kļavu lapām un visu.

UPD nopietni, tik skaists rīts, ka skaistuma overload

Zero Cult & Suduaya - Rising Sun - YouTube

kā atgādinājums par visu skaisto, kas bija, par šo brīdi, kas ir īpašs, un skaists

:'-)

Aizmigu 2310, pamodos 0645, piecēlos 0710. Jūtos daudzmaz izgulējies.

Paskrēju 5 km, daļu pat basām kājām pa meža ceļu, pirmo reizi šogad! Murburvīgi!

Arī šodiena ir spoža, spilgta, saulaina, zildebesīga, tāds skaistums. Šis ir ārkārtīgi skaists pavasaris.

kaut kā ar visu to lielo besi un depri, pasaule tīri vizuāli man izskatās ļoti glīta šobrīd, šajās dienās, ļoti spilgta un krāsaina



jo apātija pāries, un negribētos, lai pēc tam pāri paliek žults pilni gaudu ieraksti tikai

gribētos, lai ir skaisti, un viegli, un liegi

Es esmu saulstarinjsh, pilns miera un saulaina prieka. Biezhi smaidu, reti uztraucos, esmu prieciigs un mani aizrauj dziive. Es redzu daudz skaistuma dabā, arhitektūrā, cilvēkos, manī.

Pirms biju atklaajis sho prieku sevii, man biezhi bija nomaakts un slikts garastaavoklis. Tagad, pat ja saak naakt druumas domas praata, taas aatri aiziet, tikliidz atceros, ka un kaapeec es esmu laimiigs.

Es esmu pienjeemis, izpratis un akcepteejis sevi taadu, kaads es esmu, un tas man ljoti paliidz akcepteet arii apkartni -- cilveekus, notikumus, apstaakljus.

Maaxlas muzeja stikla jumts un vispaar tur apkaart ir tik kruta!

Shoriit atbraucu uz centru un sapratu, ka uz biroju/darbu iet negribu, jo ir labs garastaavoklis un ir apnicis gruzoons.

Pastaigaajos, aizgaaju liidz Daugavai, liidz Kjiimijas fakultaatei, pirmo reizi apskatiiju Maakslas muzeja stikla jumtu.

Mazliet spiid saule un esmu laimiigs. Jo vajag gaismu gaismu gaismu!

Ak, un low-poly briediishi parkaa netaalu no Briiviibas piemineklja ir tik jauki, ļoti patīk.

Lieliska pastaiga sanaaca!

Padzēros burkānu sulu un aiziešu paskatīties, kas notiek birojā, ja jutiishu, ka saaku gruziities un bojaajas gariigais, tad nezinu, ko dariishu, varbuut ieshu veel pastaigaat, uz Andrejsalu vai kaut kur.

Man vairs nav speeka gruziities.

UPD. Liidz Asalai gluzhi nee, bet liidz Dzirnavu ielas galam gan. Kaa atnaacu uz biroju un iedarbināju personālo ESM, tā sāka augt stresa liimenis un besis. Neko nespeeju dariit. Nu, neieshu par to vairs skumt, ieshu pastaigaat!

UPD#2 Aizgaaju liidz Andrejsalas moola galam. Shodien skiet visi 12 km buus nostaigati.

Vai tikai man vienam tā izskatās, ka komiksos par Nemi Montoya tādi pievilcīgi un ņemami ir attēloti tikai garmatainie džeki, bet visi, kuriem gari mati nav, atveidoti vairāk vai mazāk tizli?

Ir cilvēkos bieži visos kaut kas tik smalks un tik skaists.

Tas, ko citi bieži nesaprot un brutāli nesaprot un lauž.

Bet smalko nevar salauzt. Tas paslēpjas dziļi iekšā un paliek. Tikai tie brutālie nesaprot, neredz, nesasniedz, negūst nekādu laimi no tā visa. Nerezonē. Kā nenoskaņots rādiouztvērējs — vienkārši nespēj uztvert.

Tās smalkās stīgas. Nianses un ... un skaistums. Kā lai parāda? Kā filmiņā Watchmen, kur Dr. Manhattan uz Marsa uzbūvē daiļu, kaut kvazibezjēdzīgu kristāla struktūru... Skaistākais moments visā šajā ģeniālajā filmā.

— — —

Tas nenāk ārā! Ahh!