Nepalīdzēja pat tas, ka izgulējos.

Vārtījos, piecēlos vēlu, kaut kāda muļļāšanās, plāna šodienai nebija, ļoti slikts garīgais, sāpēja galva un vēl arī sprands sāpēja, pēcpusdienā biju spiests ieslēgties istabā un uzlikt mūziku austiņās, lai tikai būtu viens viens viens un nedomātu nedomātu nedomātu. Tā arī neko prātīgu šodien nesadarīju. Vispār neko prātīgu. Lūrēju internetā dokumentālās filmas. Meh.

Tagad, ap 1945, mazliet atlaida. Varētu sākt kaut ko darīt. Bet viss jau ir beidzies, diena pagalam. Atā, atā, diena.

Es esmu savācies, gudrs un azartisks. Tikai šodien ne. Tāda diena. Sapuva no galvas.

Rītdiena nesapūs.

Bet šodien tam par godu iedzeršu. Nedēļu vai vairāk nedzēru neko, bet šodien vajag. Pēc tam atkal kādu laiciņu nē. Un tā tālāk.

Ģimeņu modeļi un tēli ir dažādi, par tādām lietām man tagad mazliet jādomā un tā šā lā lā lā