Jauna diena. Turpināšu šķirot mantas, mest ārā lieko, meklēt darbu.

Šonakt gulēju jaunā vietā. (Par to citreiz.) Vakarā domāju, ko gan redzēšu sapnī. Bāc, redzēju vidusskolas klasesbiedru Edvīnu un ex darba kolēģi Valtu. Šķiet, abus tēlus vieno tas, ka viņi man šķiet gudrāki un veiksmīgāki par mani, meh.

Vakar braucu mājās ar vilcienu. Nogulēju savu staciju un izkāpu nākamajā. 6+ km nācu kājām mājās.

Bet nu izgulējos labi.

Šorīt tik burvīgs laiks -- silts un lietains, viss tik zaļš. Ļoti grūti iestāstīt iekšējam bērnam, ka jāiet nevis klaiņot pa mežu, bet gan uz biroju. Man ir sapnis: saorganizēt manu dzīvi tā, lai 3 mēnešus vasarā varētu būt ārā, dabā, atvaļinājumā, nevis tupēt birojā. Birojā sēdēt ir labi citos gadalaikos, bet ne jau vasarā.

priecīgi, mierīgi sapņot

Vispār vakar agri no rīta man bija viens no briesmīgākajiem sapņiem mūžā.

Bija tā, ka es jutos slikti sapnī, un ļoti gribēju pamosties. Un pamodos. Un tad nevarēju saprast, vai šis ir sapnis vai nomods. Jo arī šajā līmenī man nepatika. Viss bija tik reāls. Vēlāk izrādījās, ka sapnis. Tātad -- 2 līmeņi.

Nekad vēl tā nebiju pārbijies sapnī.

Nezinu, kas tas bija. Agrāk tā nebija bijis. Vispār pēdējā laikā bieži visādi ĻOTI SPILGTI sapņi gadās. Vai tiešām sakarā ar pirms 3-4 nedēļām lietoto LCD monitoru?

Shis viss ir jauks, diivains sapnis, tachu briizhiem man ir taa, ka tomeer gribas pamosties.

Kad zvaniis modinaataajs?

Pēc pusdienām devos uz parciņu — Vērmanes dārzu. Apgūlos uz muguras saules sasildītajā zālītē. Vēlējos kādu mirkli pavērot koku zaļās lapotnes un pa zilajām debesīm slīdošos mākoņus.

Mazliet sanāca miegs. Cik ļoti “mazliet” es biju iesnaudies, sapratu tikai tad, kad manu seju un ausi pēkšņi un liegi, bet intensīvi sāka skūpstīt sieviete, bet fonā vīrieša balss nez kādēļ sauca kaut kādu jocīgu vārdu, atkal un atkal.

Atvēru acis. Sieviete palika sapnī. Reālitātē manu seju ostīja un laizīja jauks sunītis, un sunīti sauca vārdā viņa saimnieks :-)

P.S. Biju (un arī tagad esmu) skaidrā. Tikai drusku par maz gulēts šonakt.

Vakar (pirmdien):
+ darba vietā ne reizi neatvēru internetus, ne darba datorā, ne mobilajā telefonā :-)
+ papildināju pārtikas krājumus, kā tāda vāvere, rieksti vien, rieksti vien

Šorīt:
~ rīta skrējiens izpalika; kaut pamodos jau pirms 5-iem, tomēr organisms teica, ka derētu atpūtas diena, tā nu snaudu līdz plkst. 7, kad piecēlos možs un nasks kā skudriņa, tikai bez antenītēm
+ putrai pievienoju valriekstus, zemesriekstus, lazdu riekstus. Ļoti garšīgi :-)

Ir liela iespēja, ka šodien vakarā reālizēsies viens mans sens sapnis. Iespēju brīze vakar iegūla manās entuziasma burās no pavisam negaidītas puses :-)

Ir plkst. 8.06, tātad tūlīt došos uz darba vietu.

Šonakt sapņoju tādu lietu: deniss man atrakstīja, ka
— nevajadzētu likt sludinājumus cibā
— sludinājumiem esot vieta ss.lv vai zip.lv, ciba tomēr esot vieta diskusijām, nevis tirgus

Runa, protams, bija par manām jaunas dzīves vietas alkām.

Sapnis bija tik reāls, ka bez maz pamodos, un tad (sapnī) sāku:
— psihot
— dzēst accountu
— pārvākties uz blogspot.com vai livejournal.com
— bļaut, ka es esot apsvēris iegādāties maksas kontu cibā bet tagad lai viņi ejot di*$t
— bļaut, ka esam banānu republikā un nau vārda brīvības Un Vispār
— ar skumjām atzīt: bet tiešām tā ir, ka ciba taču ir par velti; būtībā tiek izmantoti Inbox resursi, nevis mani, un viņiem ir tiesības gribēt un darīt, ko vēlas

* * *

Par pašu istabu: rīt eju skatīties pirmo variantu, kā tas izskatās dzīvē. Patiesībā gribas Seymour Cray stilā apskatīt pirmo piedāvājumu, ja tas nepatiks, tad tikai došos skatīties nākošos. Godīgi sakot, neinteresē šobrīd baigi pētīt un izvēlēties, ja kaut cik atbildīs manām prasībām, tad piekritīšu uzreiz. Jo Seymour Cray un Hammerschlag!