es nemāku "saņemties"
es māku tikai prokrastinēt līdz pēdējam un visu sačakarēt un tad pēdējā brīdi kad viss jau ir pakāsts un sačakarēts, tad kļūt kinda brīvs un atslābt un kaut ko tad izdarīt
tagad -- bļodiņa saldējuma
un lai rīts nāk nežēlīgs
bet... tam nav lielas jēgas, jo efektīvi programmēt var tikai izgulējies cilvēks
ai fak it, man ir saldējuma bļodiņa
skriet maratōnu 3 stundās un 25 minūtēs ir viegli. dzīvot day in day out ir faking grūti
Röyksopp - You Don't Have A Clue - YouTubekādreiz, kad mūzika bija svarīgāka, sāpes mazliet noņēma
Röyksopp - So Easy - YouTubebet tomēr, tomēr -- laikam tomēr REĀLI palīdz (nu, nevis PALīDZ, bet vismaz kaut ko izmaina uztverē uz to brīdi, parāda pa īstam, nevis iedomās) tas, kas ir mazos plastmasas maisiņos: stimulatori, halucinogēni un eiforētiķi
(par tēmu:
Кровосток - ГЭС - YouTube)
ak, es gribētu būt pozitīvāks, jaukāks. jauks, saulains, priecīgs. naivs un laipns. es esmu tik noguris no savis paša negatīvisma
un ja nu es pamēģinātu būt priecīgs par spīti visam, bez spītus, bez aizdomām, ar prieku un vieglumu?
tā, viegli, vieglītiņām, vienkārši, -- būt -- būt priecīgam?
jo kāpēc ne? nez, kā tas būtu? nekad neesmu mēģinājis, ja tā padomā
ja es tagad paņemtu auto atslēgas un mēģinātu ietriekties estakādes betōna stabā, ir liela iespēja, ka tas mani sāpinātu un sakropļotu, nevis nogalinātu. norobežojošās barjeras un tā. meh. varbūt es rīt un citās dienās iegrozīšu dzīvi patīkamu? tas nevarētu būt pārāk grūti. kaut arī līdz šim nav izdevies ...