Vārdu sakot, februāris un marts nodzīvots tā (alkohols, (pseido)gadījuma sekss, šausmīgs stress darbā par nepadarīto, utt.), ka...

Es nezinu, kā to aprakstīt.

Vārdu sakot, galvā ir notikusi migrācija no sajūtas "es esmu vienā pasaulē un visi citi cilvēki ir otrā pasaulē, kura ir bezgalīgi tāla un sveša no manējās" uz sajūtu "es esmu vienā pasaulē ar visiem citiem cilvēkiem un varbūt es [kaut kad ne pārāk tālā nākotnē] spēšu ar viņiem kaut kā ... es nezinu, sadraudzēties, sadarboties"...

Ahh, datora burtos tas izskatās tik citādāk nekā manā galvā! Jebkurā gadījumā, kaut kas ir mainījies... vismaz man tā šķiet.

Brīvdienās braukšu uz laukiem... beidzot. Vai atkalapvienošanās ar māsu, māti citā līmenī? Only time will show tell.