Nepalīdzēja pat tas, ka izgulējos.

Vārtījos, piecēlos vēlu, kaut kāda muļļāšanās, plāna šodienai nebija, ļoti slikts garīgais, sāpēja galva un vēl arī sprands sāpēja, pēcpusdienā biju spiests ieslēgties istabā un uzlikt mūziku austiņās, lai tikai būtu viens viens viens un nedomātu nedomātu nedomātu. Tā arī neko prātīgu šodien nesadarīju. Vispār neko prātīgu. Lūrēju internetā dokumentālās filmas. Meh.

Tagad, ap 1945, mazliet atlaida. Varētu sākt kaut ko darīt. Bet viss jau ir beidzies, diena pagalam. Atā, atā, diena.