Šorīt piecēlos plkst. 6.20, 7.45 esmu gatavs doties laukā no mājām.

Ļoti sen nebiju tik agri piecēlies.

Izrādās, ka varu.

Šodien piecēlos plkst. 8.45, jau pirms 10.00 būšu darba vietā! Vakar attiecīgi piecēlos 12.40 un darba vietā biju 13.30, svētdien vispār piecēlos 16.30.

Ja vēl saņemšos un strādāšu, nevis lasīšu internetus, un vēl vakarā uz Mangaļsalu paskriet gar jūru aizbraukšu, tad šo vispār varēs pat nosaukt par dienu!

Sakārtot dienas režīmu — izklausās pēc laba mērķa. Man to vajag :-/

1. Agri celties, agri iet gulēt.
2. Nelasīt internetus, bet darboties pašam, strādāt.
3. Atsākt fiziskos vingrinājumus: skriešanu, velo, iešanu aukstā dušā.

Ja nu šoreiz izdodas.

Lai nu kā, bet tagad uz Hesīti garšīgo Rudzu burgeri paēst :-)

Dažādu dienas režīma neesošā perturbāciju rezultātā nu jau trešo dienu aizmiegu ap plkst. 18.00, bet pieceļos ap plkst. 3 naktī.

Ir, ir tomēr izmaiņas manā personībā.

Pirms dažiem gadiem “šausmīgi aizgulēties” man nozīmēja nogulēt līdz plkst. 12.00, darbā ierasties ap plkst. 14.

Nu lūk, un šorīt šausmīgi aizgulējos — piecēlos plkst. 8.01, darba vietā ieradīšos ap plkst. 9.50. Neviens pat nepamanīs šo aizgulēšanos ^___^

— — —

Nu jau divus rītus nav skriets, bet tas nekas — saukšu šīs par atslodzes dienām, un atslodzes dienas ir katra treniņu grafika neatņemama sastāvdaļa, par to pat zinātnieki nestrīdas!

— — —

Šorīt garastāvoklis tīri labs, izskatās, ka diena būs produktīva un interesanta :-)

Modinātājs skanēja plkst. 7.00, bet izslēdzu to tik automātiski, ka pat neatceros, ka būtu pamodies. Njā.

Šorīt... ēhm... šodien pamodos ap plkst. 14.00 (nepaskatījos laiku), piecēlos plkst. 15.30. Iegrauzu pāris auzu pārslu saujas — kontaktlēcas — skūšanās — duša — saģērbos.

Vakar aizgāju gulēt plkst. 22.30, bet organisms gulēt negribēja, līdz kādiem plkst. 2 biju nomodā. Nedaudz paradoksāli bija tas, ka acis lipa ciet, it kā miegs nāca, bet aizmigt nevarēju. Tā nu gulēju ar acīm ciet, kamēr aizmigu. Klausījos, kā burbuļo ūdens radiatorā...

Vispār tas ir maziņš ārprātiņš ar to manu dienas ritmu. Kā es vispār varēšu iet strādāt!? Njā.

Lai nu kā, dzīve ir skaista (šodien man ir labi, bet par rītdienu domāšu rīt), eju uz Kebabs Fix paēst un tad jau redzēs :)