Thursday, May 20th, 2010

11.14 Ierados darba vietā.

NEKO BĻA DARBĀ NEPADARĪJU :(

Uzliku smaržkociņu... aizvēru aizkaru.
21.10 Sāku vingrot. push-up, squat, biceps 4kg, sit-up.
21.17 — 21.25 1. reize: 30 40 30 30
21.30 — 21.39 2. reize: 30 40 30 30
Sāku nevaldāmi raudāt
Es klausos to mūziku, ko pirms 15 gadiem
Tad, kad es varēju kaut ko mainīt savā dzīvē

UPD
Pabimbāju (... patiesībā pat... kaucu... kodu segai... es neatceros, kad man tā būtu bijis).
Turpināju vingrot.
22.02 — 22.11 3. reize: 35 40 30 30 (drusku noberzts mugurkauls, sāp, kad taisa sit-up)
22.21 — 22.31 4. reize: 35 50 30 30
22.38 — 22.50 5. reize: 35 50 35 35

Uztaisīju nomierinošo tēju (nopirku aptiekā, sastāvā ir balderiānis un pārējās mierinošās zālītes). Apēdu vārītu olu.

Un padomāju — es taču nekad, nekad mūžā nebiju spējis atspiesties 35 reizes. Vispār. Protams, rūdīti vingrotāji tagad smejas. Un es arī smejos — jo man ir labi :)

Un vēl — pēc 5. piegājiena gulēdams uz paklājiņa, nosvīdis, sakarsis — sapratu, ka šā mirkļa dēļ bija vērts nodzīvot šo dienu.
(7 comments | Leave a comment)