Kārtējā truli filcainā diena, kad esi ierauts, kad nevari izrauties, kad viss visu laiku ir tas pats. Atkal mežonīgi aizgulējos, biju darba vietā krietni pēc plkst. 13.00. Pat tāda iespēja, kā aizbraukt kaut kur fiziski strādāt, nav dota, jo es taču visu nogulēšu un arī strādāt man nepatīk.

Sagaidīt, ar ko tas viss taču kādreiz beigsies. Jo tāpat vien tas nav, liktenis kaut kam gatavo.

Stomatītus vairs nejūtu, herpe vēl vairāk apdzijusi :-)

Cilvēki ielās plosās, it kā būtu silts piektdienas vakars.

Gribas iedzert.