Slimība atkāpjas — no smēķēšanas vairs nenāk vēmiens. Tomēr kosmosa signālus un mājienus neesmu ņēmis vērā, šovakar izpīpēju gandrīz visu šovakar nopirkto cigarešu paciņu... tāpat vienkārši, bezjēgā.

UPD. Un nu tā kā jāiet gulēt, taču iestājusies atkal paranoja par to, ka atkal būs bezmiegs, nevarēšu aizmigt. Ne rīt jāceļas, ne arī tagad kāds liek iet gulēt, barjeru un ierobežojumu šovakar nav, taču paranoja paliek. Ieslēgšu klusiņām fonam Radio Nabu un cerēšu uz to labāko.

UPD2. Ja tā padomā... pirms gada es taču nesmēķēju. Vispār. Laiks visu maina...

Es patiešām nezinu, kā strādāt tālāk. Aiziešu rīt uz darbu un atlaidīšu ķepiņas. Lai notiek, kas notikdams. 17. decembris, bļe.

Tik daudz reizes tā jau ir bijis... :-(

Mani tik šausmīgi baida šis "termiņš", "deadline". Tiklīdz es izdzirdu, izlasu šos vārdus, es topu paralizēts. Mēnesi, divus, pusgadu iepriekš. Vienalga. Mans prāts sasalst, viss kļūst slikti. Man baida šie nezvēri. Man no tiem ir histēriska paranoja. Jo nu nevar taču paspēt izdarīt visu to, ko viņi grib. Jo es tikai māku rakstīt kodu, un cenšos to darīt labi. Bet, tiklīdz atskan briesmīgie deadlain un termiņvārdi, man vienkārši ir jāpīpē cīgas vienu pēc otras, jādzer šnabis un jāapjūk. Brālīši Dedlains un Termiņš ir briesmoņi, ar kuriem es netieku galā, toties viņi ar mani gan, uzceļ visas manas pārvarētās atkarības augšā — internetu lasīšanu, alkoholismu, tagad arī smēķēšanu :-(

Nu kāpēc nevar būt labais dievs "Taisi, līdz būs gatavs" šo T & D briesmoņu vietā!?

P.S. HVZ, varbūt šī ir iespēja uzņēmumam, kurš mācētu qgmr101 izolēt no tā saucamajiem "termiņiem", objektīvi izmērīt spējas un tās pielietot, noalgot neprasīgu un piemērotos apstākļos ("bērnudārzs" visnotaļ, wtf!?) visnotaļ produktīvu frīku — qgmr101.

Darbā strādājās normāli, biju pat diezgan produktīvs...

Tikai viena lieta. Kā jau parasti, atvēru dirty.ru, bash.org.ru, habr.ru, nekur.lv, feisīti, draudziņus... visas brīvdienas biju bez internetiem. Un sāka galvā grozīties doma, vai tiešām es pavadu savu laiku sēžot internetos, kamēr vērtīgās sekundes vienkārši aiztikšķ nebūtībā... ir taču tik daudz lietu un vietu ko pasaulē redzēt, tik daudz cilvēku, kurus satikt!

Nevaru šobrīd tā gari paskaidrot kāpēc, bet kurmīša ieraksts par nešausmināšanos un neīdēšanu, bet gan par dzīves dzīvošanu kaut kā arī ļoti paķēra.

Ap plkst. 16.30 vispār biju jau sastresojies pats no savām domām uz eksplodēšanas robežas, tā ka plkst. 17.00 devos mājup.

Pa ceļam uz mājām skaļi klausījos Ladytron, un bija ļoti jauka saulaina pēcpusdiena, un no tā mani vispār sāka purināt, jo tik jaukās pēcpusdienās taču VAJAG KAUT KO DARĪT, bet es zināju, ka man nav plāna, ka es neko nedarīšu, ka ...

Vārdu sakot, kad nonācu kolhozā, mani jau purināja konkrēti, iedzēru 3x50 gramus šnabja, tad atlaida :-) Vēl šovakar dzeru aliņu, bet vairs dzert vispār neprasās, man ir labi un jauki.

Lai izklaidētu savi, ar youtube palīdzību daudz maz apguvu spēles "backgammon" noteikumus, tik ar ko uzspēlēt šobrī īsti nav... vai arī... vakars vēl nav nemaz noslēdzies :-)