Tuesday, September 24th, 2019

MTIeL

Man tikko iedzēla lapsene.

Kājā. Un aizmuka zem skapja.
(Leave a comment)

Friday, May 21st, 2010

Par to 11881 numuriņu

Labi, nav ko turēt sevī :)

Vārdu sakot, skatos es uz to Minimaratōna numuru un drošības adatām, un visu laiku nāk prātā, ka varētu tak piespraust numuru nevis pie krekla, bet pa taisno pie ādas. Šī idiotiskā doma mani nekādi nepamet :D

Dakter, ar mani viss ir labi? ^_^

Un jā, es vispār saprotu, ka varbūt kādam pasākumā tas neliktos ne jauki, ne smieklīgi, bet taisni pretēji; bez tam es nemaz nezinu, vai spētu izturēt 4 drošības adatu izvēršanu cauri manai ādai. Hmm, izturēt droši vien spētu, visa ķermeņa vaksāciju tak izturēju bez problēmām \m/ \m/

Tiš, tiš, prom, doma! Citreiz, es saku — citreiz!

UPD. Bet kas traucē, teiksim, konceptuāli, pēc tā minimaratōna, aizbraukt uz Mežaparku vai vēl nomaļāku vietu, piespraust to numuru pie miesas un noskriet vēlreiz tos 5 km? Hmmmm. Vajag tikai palīgu ar experiensu adatu spraušanā cauri ādai :) Un fotogrāfu, jo citādi iestāsies "pic or did not happen" :D

UPD2. “Be careful what you wish for 'cause it might come true”... Palīgs-dūrējs ir! o_O! Jāatrisina tik daži lōģistikas sīkumi un... Tas mani patiesībā padara mazliet nervōzu :D

UPD3. Par šo te izteicienu domāšu mazliet vēļāki :)
(Leave a comment)