es jau pirms kāda mēneša rakstīju, ka depresija mana ir prom

well, tā tas ir turpinājies

ir dzīvē gan saule, gan krusa, tomēr depris vairs nau, un to ļoti labi var just, un tas ir TIK lieliski, es vēl joprojām mēdzu atrast ikdienā visādas "normālo, nedepresīvo cilvēku lietas", par kurām man nebija ne jausmas

galīgi gan jau neesmu ticis prom, tomēr jau šī pakāpīte, kad esmu līmeni augstāk, mani ļoti ļoti iepriecina un dara laimīgu :-)

prakses. Garīgas un fiziskas. Un meklējumi. Tik labi, tāda veiksme, ka man pietika spēka, kaut haotiski un dīvaini, un lēni, tomēr virzīties un uztaustīt!

YAY!

P.S. Pareizo ceļu atradu nevis ar "loģiskajiem", un vēl ne tik ar "ne"-gatīvajiem, bet gan ar "paradoksāliem" jautājumiem un atbildēm. T.s. "asimetriskais" ceļš izrādījās man derīgs.