fuck fuck fuck fuck fuck


ievelku cīgas dūmus


visi vektori ir sajaukušies vienā putrā


torčīju


fuck

bļeģ

nekas vairs nekairina nervus pietiekoši

esmu tik stabilā pamiruma punktā, ka daru jebko [piezīme skaidrā esot: neko daudz un TĀDU es nedaru, tā, šo to], lai izkrāsotu manu ikdienu, tas nestrādā, man vajaga impulsa, man vajaga impulsa

pagaidām ieraušu vēl marļika smēķ un mēģināšu līmēt kārtējo dienu, uz naža asmens starp neko un neko