Vakar vannā sāka sāpēt galva. Tā stipri, "jumtu noraujoši". Jau otro reizi tā notiek vannojoties. Tātad — vannā vairs neiešu. Nepatīk man galvassāpes.

Šorīt dušojos aukstā ūdenī un galva nesāpēja. Aukstā dušā man galva nekad nesāp.

Organisms pats pasaka, kas ir labi, un kas nav.

Es kaut kā nebiju iedomājies, ka vēl kādu reizi būšu sadzēries līdz sivēna zviedzienam (aka "cūka uz varavīksnes" stadijai). Nu, ķipa, esmu pieaudzis un tā.

Ē... nu, vārdu sakot, tīņu sapņ-reālitāte tikko piepildījās ļoti negaidītā veidā. Un nav neviens, ko vainot, izņemot sevi — šņabītis + sula (nerakstīšu te, kas pirms tam), hell yeah, ak vai, bwuuuueeeeee, the bucket position OMG WTF LOL ehm.

Laba mācība. Neteikšu, ka nepatīkama — drīzāk negaidīta. Un pamācoša.

Filmiņa tā arī palika neno-ska-tīta līdz galam!

P.S. Morālas paģiras garantēti būs — un... un... ai, da lāaaaabi... :-/

P.P.S. Skatos uz sevi, it kā cienu sevi tomēr, bet vienlaikus arī tāds WTF? WTF!? WTF!?? Nu WTF?!?! Nu KĀ, bļe!?

P.P.P.S. Arlabunakti. Jauku nākošo rītu!