Šodien jutos labi apmēram 10 sekundes. Biju labi, pietiekoši ilgi gulējis. Atvēru acis. Tāda jauka, viegla, patīkama sajūta.

Un tad atcerējos visas manas rūpes un raizes un visu dienu jutos noguris. Kā katru dienu. Konstants, paralizējošs nogurums, no kura nevar atpūsties.

Šodien atkal iešu gulēt laicīgi, ja nevarēšu aizmigt (kā gandrīz vienmēr), tad miega zāles.

Bet nu eh, kāpēc tā jābūt. Savādi, tāds kā pašiznīcināšanās mehānisms prātā.

P.S. Bet kā iedomājos -- ja varētu lielu daļu dienas -- teiksim, 6 stundas -- justies nenoguris! Ko tad visu tikai nepadarītu. Jā, kā tad, kaD tik un ne arī.

P.P.S. Vilkt dzīvi, eksistēt, ciest. Un pēc tam -- uz kapiem. Njā, tādas nejaukas perspektīvas.

P.P.P.S. Precīzi, es gan nesmēķēju un nedzeru alkoholus [Depressed and overloaded. I need help.. #funny - 9GAG](https://9gag.com/gag/azevMLm)

darbā esmu uzņēmies [man] nepaveicamu uzdevumu (nu, sākumā izskatījās pēc vienkārša, bet... es nezinu, es visu vēl neesmu sapisis, vēl ir 2 nedēļas laika, bet... nekas tur nebūs... bet sākumā tā izskatījās pēc WIN, ka tagad sāp nenovēršamais EPIC FAIL)

tāpēc man tagad ir stress un nomāktība, izplatās kā vēža pelējuma metastāzes pa visām dzīves sfērām un neļauj domāt, just, saprast, darīt /nu, tāpat kā vienmēr, bet VĒL vairāk/

ne šī pirmā reize, ne... ak, droši vien ka ne pēdējā

a ko darīt? bāžu mutē barību, mazgāju drēbes, lieku no rīta modinātāju. vismaz bāziskās pamatlietas jācenšas noturēt. pat ja nezina, kāpēc.
vajadzētu vēl atsākt skriet, lai no malas izskatītos viss tik saulaini un superīgi pašam sev

* * *

vēl viena baigi irōniska štelle. pirms nedēļas pamanījos arī apdauzīt ribas krūšu kurvja kreisajā pusē, ap krūtsgalu, un tagad tur sāp sāp. varu iztēloties sevi par mazo ēmo un iedomāties, ka tā ir mana nabaga salauztā sirds, kura sāp, LOL

Tātad no rīta pabrokastoju, sataisījos jau iešanai uz darbu, tā ap 8.30. Bet uznāca miegs... nosutu līdz 11.15 apmēram...nekvalitatīva pussnauda, kas diezgan nīkulīgi mēģina kompensēt nakts bezmiegu, grr!

Gaismu istabā likvidēju; pret troksni veiksmīgi cīnos ar ausu korķiem. Un tagad karstums neļauj gulēt. Nu bļin, nu FML!!! Izskatās, ka jāzūd kokos no šīs jaukās vietas — tikai vai citur būs labāk? :-(

Njā... ja jau pat nevaru +/- pieklājīgos laikos piecelties (lasi: izgulēties) un uz darbu aiziet, tad... kurp mani ved šis ceļš?

Bet vispār lieliski, ka šitās rētas tiek uzplēstas un izurķētas. Varbūt ir kāda izredze līdz būtībai izrakties vienreiz.

Pagaidām gan par to daudz nedomāšu. Darīšu visādas praktiskas, tagad-un-te lietas.

Es tā teicu, “cīnīšos ar zobiem un nagiem”, ja...

Kur tad ir tie zobi un nagi... tikai gurdums, bailes un miegs :(
Un dzīve, kura paiet garām rokas stiepiena attālumā, kamēr es te veģetēju.

Ak, aiziešu uz veikalu pēc saldumiem un citām garšīgām lietām, vismaz būs kāds prieciņš.

Vēl ir palikusi apmēram pusotra diennakts, kad kaut ko te ar darba lietām vēl var paspēt un saglābt :/