Nāk lielas pārmaiņas manā dzīvē. Tām jābūt [samērā] lielām, jo iepriekšējās nav strādājušas.

Pilnīgi reāla arī izskatās iespēja, ka būšu no tiem, kuriem dzīve nesanāca. Šo domu nupat jau pieņēmu, bija grūti, visu laiku gribējās kārpīties pretī. Cerības visādas vēl bija...

Ak, nekonkrēti (garlaicīgi) sanāca, bet šobrīd nav iekšā konkretizēt.

Garastāvoklis ir tik ļoti atkarīgs no miesas kustināšanas -- paskrēju 8 km (apmēram 4 km no tiem basām kājām, otro reizi šogad) un jūtos samērā OK tagad.

Mazliet iedzeru vīnu, vienu (bet pilnu) glāzi. Pussauso sarkan-.

Viena lieta, kas besī -- esmu aizmirsis, kā tas ir -- baudīt dzīvi. Visur redzu tikai pienākumus un darāmus darbus un VAJAG to un šito. Nesanāk atslābt. Visu laiku stresā.

Šausmīgi daudz prokrastinēju darbā, internetus lasot pārsvarā, no tā drausmīgi nogurstu. Kavējas termiņi, problēmas milzt, tad kaut kā sanāk izlāpīties un tad atkal no gala. It kā jau varētu sistemātiski un jauki un nesaspringstot, bet nesanāk. Jo iekšējais apziņas parazīts prasa stresu, stresu, stresu, stresu, stresu, ņam ņam ņam.

P.S. Ak jā, šodien Jyskā nopirku tumši violetu spilvendrānu. Man patīk :-)

UPD. #erebush Izdzēru visu 07 vīna pudeli. Meh. Nevaru apstāties, kad sāku dzert alkoholus. Nu, vismaz tagad ir 02:00, tātad rītdiena būs riebīga, taču kopumā saglābjama vēl. Gary Jules- Mad world (with Lyrics) - YouTube.

P.S.S. Es laikam esmu galīgi sapisies -- significant parts of my everyday life are kinda the same as a typical bad trip.