tuvojas biroja ziemassveetku balle, driiz saaksies

alkohols jau atvests

mazliet taada drebeliiga sajuuta rokaas un kaajaas, ne tikai no alkohola kaardinaajuma, bet arii bailes un satraukums no pashas balliites, publiski pasaakumi mani vienmeer padara mazliet nervozu, alkohols parasti paliidzeeja ljoti

UPD. Saaka drusku purinaat :-/

UPD2. Malks sarkanvīna tīri saskandināšanas pēc un tas bija viss alko shovakar. Devos pusvienpadsmitos maajaas, veel paskrieshu un ap pusnakti guleet. Varbuut naakoshgad, ja straadaashu turpat un buushu koleegjus kaut cik iepazinis, liksies kaut kaa interesantaak -.-

šodien atkal ir viena no tām dienām, kad

kad jūtos tukšs un nervozs

kad jāsmēķē savā istabā vienu cigareti pēc otras

kad neko negribas darīt

kad gribas seksu, bet pornogrāfija neuzbudina

kad gribas aizbraukt uz Mangaļsalas molu, bet auto nav pieejams, jo ir servisā

kad gribas iedzert

kad gribas kādu impulsu no ārpuses, lai izkustinātu manu prātu no šī neiespējamā stāvokļa

kad it kā viss ir labi, bet sajūtas saka, ka nav

kad gribas kādu satikt, bet negribas nevienu redzēt, negribas ne ar vienu runāt

Šobrīd ir tāds ļoti jauks, tīrs garastāvoklis, viegluma sajūta, tāds kā dzidrums... Apmierinātība pēc vakardienas. Laukā septembra diena (ir augusts, bet diena izskatās pēc septembra dienas). Šorīt jutos pat tik labi, ka spēju aiziet uz darba vietu, pirms tam neiedzēris 50 -- 100 gramus šnabja drosmei. Man ir jauka darba vieta, tikai es tāds nervozs.

Vispār jau izskatās, ka IT sfēra nav mans lauciņš, kaut kā nesanāk man izbaudīt darbu. Nevaru ilgstoši koncentrēties uz kaut ko vienu, sanāk visu darīt pēdējā brīdi pa roku galam. Gribas tādu darba vietu, kurā nav internetu un līdz ar to nepārvaramā kārdinājuma tajos līst visu laiku. Tad vēl tā pretīgi nogurdinošā datoru ventilatoru šņākšana, man ir grūti to izturēt. Neskriešu pa priekšu ratiem, atlūgumu nesniegšu. Ja netikšu te galā pavisam, tad gan jau tikšu atlaists un automātiski rīkošos pēc situācijas. Drusku jau ir tāda pagļēva attieksme, peldēšana pa straumei.

Dažreiz rodas iespaids, ka manis kļūšana par bomzi ir tikai laika jautājums...

Vakar salūza divas lietas:
1) manas plaušas
2) mana auto aizmugurējā piekare

Par plaušām.

Smēķēt sāku piektdien, 2012. gada 17. augustā. Vismīļākā cigarešu marka man ir LM Red, tās visstiprāk "dod pa galvu" no manis pamēģinātajām. Man ļoti patīk sajūta, kuru rada nikotīns smadzenēs, it kā esmu piedzēries, bet esmu fokusēts un skaidrā. No 17. augusta smēķēju no 1/3 līdz paciņai dienā. Vilku dūmus dziļi plaušās. Stila aspekts man šķiet nenozīmīgs, man patīk nikotīna iedarbība uz mani.
Tagad ir 2012. gada 29. augusts. Naktī uz šodienu man sākās tāds dīvains klepus jeb kāsēšana. Šodien vairs nevaru ievilkt dūmu tikpat dziļi un garšīgi kā pirms tam, tad ir jāklepo. Tagad plāns ir izsmēķēt kādas 3 cigaretes dienā, dūmus velkot lēni un sajaucot ar vēsu gaisu, lai iemācītos smēķēt plaušām mazāk kaitīgā veidā. Ja būs nepieciešams (klepus kļūs neciešams), uz kādu laiku atmetīšu pavisam. Viss rit savu gaitu.

Par auto.

Šajā un iepriekšējā gada tehniskajā apskatē inspektors informēja mani par aizmugurējās piekares būtisku elementu -- šķiet, tos sauc par stabilizatora atsaitēm, tādi padsmit centimetru gari stienīši ar buksēm galos -- slikto stāvokli, buksēs esot brīvkustība. Vakar, braucot ar auto, bedrēs un ceļa nelīdzenumos sāka klabēt aizmugurējā piekare kreisajā pusē. Ticu, ka tas kaut kā ir saistīts ar tehniskās apskates laikā atklātajiem defektiem. Auto brauc, taču tā klaboņa nav laba, neizklausās jauki. Lai nu kā, nākošotrdien auto vedīšu uz autoservisu, tur speciālisti to salabos.