garais stāsts īss, ceturtdien un piektdien internetus nelasīju, un kļuva labāk. protams, besī ārā tas, ka uzpeld tukšās, izniekotās dzīves apzināšanās un kopējais katastrofālais pašstāvoklis, tomēr ir labāk, dzidrāk, vieglāk domāt

taču sestdien un svētdien (šodien) nolasījos internetus atkal līks un apātiski paralizēts

ievelku elpu, iedzēru mazliet, aiziešu uzsmēķēt, -- rīt man vajadzēs manu gribasspēku, atkal nelasīšu internetus

dīvaini, ka interneti no ērtas padomu bibliotēkas, lietojamas pēc vajadzības, ir pārvērtušies par īstās dzīves apēdāju un laika melno caurumu manā gadījumā

Pārmērīga internetu lasīšana mani turpina beigt nost, izdzer jau tā nelielo intelekta kapacitāti un nokauj niecīgo gribasspēku, darbā gandrīz neko nepadaru, jo lasu visu laiku internetus.

Intereses pēc — kopš šodienas plkst. 10:50 internetus nelasīšu mēģināšu nelasīt (ja nu vienīgi kāda dokumentācija darba vajadzībām būs jāatver).

Redzēs. Es vispār to spēšu?