Sunday, July 14th, 2013
trulā andidepresētā dzīve
Turpinu dzert antidepresantu "ripas" — no rīta "Wellbutrin", vakarā "Kventiax" + "Valdoxan" un "Mirzaten" miegam.
Darba vietā ierodos laicīgi, plkst. 10:00 vai 9:00. Normāli pastrādāt nevaru, vai nu nevaru sakoncentrēties, vai arī vienkārši nekas nepielec. Baigi grauj pašapziņu un bojā garastāvokli uz visu dienu. Pagaidām gan vēl par izmešanu no darba neviens neko nav teicis, tas labi, jo katra izturētā diena tomēr ienes kādu naudiņu. Tomēr palikšana bez darba ir tikai laika jautājums, ja tā turpināsies. Haha, šoreiz būs smieklīgi, izmetīs nevis tāpēc, ka kavēju un vispār nespēju atnākt uz darbu, bet par to, ka nāku laikā, taču neko nepadaru, vismaz kāda pārmaiņa manā darba biogrāfijā :-)
Atnāku mājās, vakariņas, alus bundža vai divas (dažreiz otro neizdzeru, jo nāk miegs un eju gulēt), ripas, lasu internetus vai skatos kādu filmu, tad sāk iedarboties "Mirzaten" un samiegojies eju gulēt, ap 22:00 vai pat ap 21:00 parasti jau esmu aizmidzis. Nākamajā rītā pamostos ap 6:45 labi izgulējies un murgs turpinās atkal.
Nevienu negribas satikt un arī nesatieku (un tas nenāk man par labu, drīz visi mani vispār aizmirsīs), neeju uz pasākumiem pilsētā, neko negribas darīt, neskrienu, nebraucu ar velo, pat seksu negribas. Esmu kā tāds dārzenis, LOL. Garastāvoklis tāds diezgan nemainīgi mazlietiņ virs nulles labs, tāda "komfortabli trula" sajūta, nav vairs svārstību.
Cerams, ka stāvoklis uzlabosies. Kādreiz. Šobrīd (jau kādu mēnesi) ir jau tā, ka viss liekas bezcerīgs, veltīgs un dzīvot nav vērts, bet gan jau pāries, vienmēr pāriet.
HVZ, nākošnedēļ domāju tomēr atsākt skriešanu un mēģināšu "saņemties" un atgūt dzīvesprieku, varbūt kaut kas jēdzīgs sanāks. Ir taču gan gribasspēks, gan aizrautība, taču kaut kā nesaslēdzas galvā tie zobrati.
Kaut kā tvert visu viekāršāk, vieglāk, gaišāk.
Darba vietā ierodos laicīgi, plkst. 10:00 vai 9:00. Normāli pastrādāt nevaru, vai nu nevaru sakoncentrēties, vai arī vienkārši nekas nepielec. Baigi grauj pašapziņu un bojā garastāvokli uz visu dienu. Pagaidām gan vēl par izmešanu no darba neviens neko nav teicis, tas labi, jo katra izturētā diena tomēr ienes kādu naudiņu. Tomēr palikšana bez darba ir tikai laika jautājums, ja tā turpināsies. Haha, šoreiz būs smieklīgi, izmetīs nevis tāpēc, ka kavēju un vispār nespēju atnākt uz darbu, bet par to, ka nāku laikā, taču neko nepadaru, vismaz kāda pārmaiņa manā darba biogrāfijā :-)
Atnāku mājās, vakariņas, alus bundža vai divas (dažreiz otro neizdzeru, jo nāk miegs un eju gulēt), ripas, lasu internetus vai skatos kādu filmu, tad sāk iedarboties "Mirzaten" un samiegojies eju gulēt, ap 22:00 vai pat ap 21:00 parasti jau esmu aizmidzis. Nākamajā rītā pamostos ap 6:45 labi izgulējies un murgs turpinās atkal.
Nevienu negribas satikt un arī nesatieku (un tas nenāk man par labu, drīz visi mani vispār aizmirsīs), neeju uz pasākumiem pilsētā, neko negribas darīt, neskrienu, nebraucu ar velo, pat seksu negribas. Esmu kā tāds dārzenis, LOL. Garastāvoklis tāds diezgan nemainīgi mazlietiņ virs nulles labs, tāda "komfortabli trula" sajūta, nav vairs svārstību.
Cerams, ka stāvoklis uzlabosies. Kādreiz. Šobrīd (jau kādu mēnesi) ir jau tā, ka viss liekas bezcerīgs, veltīgs un dzīvot nav vērts, bet gan jau pāries, vienmēr pāriet.
HVZ, nākošnedēļ domāju tomēr atsākt skriešanu un mēģināšu "saņemties" un atgūt dzīvesprieku, varbūt kaut kas jēdzīgs sanāks. Ir taču gan gribasspēks, gan aizrautība, taču kaut kā nesaslēdzas galvā tie zobrati.
Kaut kā tvert visu viekāršāk, vieglāk, gaišāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}