Negribas iet laukā — tur kāds ir izslēdzis visas krāsas un neslēdz atpakaļ iekšā, šā paša iemesla dēļ negribas arī skriet; negribas seksu, negribas lasīt, negribas skatīties filmu, negribas gulēt, neko negribas.

Šodien arī nesmēķēju un nesmēķēšu, tāpat kā rīt.

Esmu gandrīz bankrotējis, 20 dienas (līdz februāra pēdējiem datumiem) jāiztiek ar visnotaļ niecīgu naudas summu.

Godīgi sakot, gribas — pirmdienas rītu un aizmirsties darbā. Principā, normāla sajūta, kā nekā jau 5 dienas pa mājām, staigāju jau pa sienām bez maz vai.

P.S. Sven Väth ir foršs, pēc seniem, seniem laikiem uzliku no jūtūbes :-)

Šorīt mani atkal apciemoja mans mazais mīļais dēmoniņš.

Pamodos ap plkst. 8.00 pēc 8 stundu mierīga, astpirdzinoša miega, ieslēdzu gaismu, atvēru logu. Paģiru nebija, jo vakar izdzerta tikai viena alus bundžiņa.

Nolikos zem segas mazliet pasnaust. Tā nu gulēju nomodā 3 stundas, vienkārši skatījos, kā pa logu lido iekšā sniega pārslas, un nepakam nevarēju motivēt sevi piecelties.

Beigās pēc plkst. 12.00 tomēr kļuvu vertikāls, aukstais ūdens dušā noskaloja no manis nīgrumu, tagad ir daudz maz ok. Darbs atkal nokavēts, bez kāda iemesla, bet nu, ko lai dara. Jārāpo tālāk.

Bet vispār dzīve kā tāds karuselis, nauda tiek tērēta sazin kam, tikai ne vajadzīgajam un svarīgajam; tad vēl tā dzeršana, to jāpiebremzē, jo jūtu, ka drīz vai nu pats satraumēšos, vai arī kādu savainošu, vai arī pats no kāda noraušos, ja tā turpināšu. Un tā apburtā loka sajūta, ka dari ko darīdams, vienalga viss beigsies vienādi (un diemžēl ne pārāk labi).

Jebkurā gadījumā, tagad esmu ielicis sevī salātus, maizi, jogurtu un biezpienu; došos uz darbu, iespējams, ka kaut ko derīgu arī paveikšu.

Laukā sasnidzis sniegs, auksti. Kaut kā mani tas nesatrauc ne mazākajā mērā.

Nu kāpēc man nevar jumts aizbraukt pozitīvā virzienā — es teiksim varētu kļūt par labu /* nu, plašs, nekur nederīgs jēdziens, bet derēs */ programmētāju firmā un čaklu cilvēku; un varētu būt super sakopts pedants; un vēl es varētu būt ašs skrējējs; un vēl kaut ko reāli arī iemācīties, kaut ko derīgu un arī pielietot savas zināšanas! Nu, par to gīku un sausiņu kļūt!

Bet nē, tik uz visādām negācijām, destrukcijām un tupu veģetēšanu velk.

:-/

— — —

Where do I start, where do I begin!?

— — —

Izskatās, ka Vakaru atkal pavadīšu jautrā kompānijā — me, myself and I. Yay!

Piecēlos plkst. 10.41.

Gulēt vakar aizgāju plkst. 23.00.

Epic fail.

Tā ir sagadījies, ka manā rīcībā ir automašīna (no šī vakara). Ir tikai daži bet. Man negribas braukt uz laukiem... vienkārši negribas, es pat nezinu īsti kādēļ (tb, man šķiet, ka zinu gan...). Palikt šeit arī negribas. Ech... Es jau vakar vakarā nevarēju ne izlemt, ne izšķirties, ne... pat ne somu sakravāt, — vienkārši lauž un tāda kā dīvaina apātija — tāpēc tāda nenoteiktība :-)

Ko lai dara? Atliek tikai atkārtot "mantru" — dzīve ir skaista, es pieņemu sevi tādu, kāds es esmu; dzīve ir skaista, es pieņemu sevi tādu, kāds es esmu.

:-) (bez maz vai caur sakostiem zobiem)

Labi, rīta vingrošana (drusku atspiesties, drusku pietupties), duša, un putra pēc mirkļa manas domas daudz maz sakārtos konstruktīvā un optimistiskā gultnē. Tā vienmēr notiek. Ko ta ņuņņāt, dzīvot arī tomēr... patīk :-)

Šī diena jau vēl ir tikai sākusies, vēl tik daudz kas labs var notikt :-)