Šorīt dzeguze mani šim gadam aizkūkoja -- skrienošu, lietū, mežā, plkst. 7:30 no rīta, bez naudas un ar tālruni un atslēgu kabatā.

Подруга решила поговорить о нашем будущем. Час распинался про телепортацию, лазеры и силовые поля. Позже выяснилось, что я не понял вопроса.

-------------

lv "tŪlkojums"

Draudzene vēlējās parunāt par mūsu nākotni. Veselu stundu klāstīju par teleportāciju, lāzeriem un spēka laukiem. Vēlāk noskaidrojās, ka biju nepareizi sapratis jautājumu.

Ir mazliet interesanti vērot, kā daudzos apskatos speciālisti zemu vērtē Google Chromebook Pixel tāpēc, ka ne atmiņu tam varot pielikt, ne cietni nomainīt, bla, bla, bla.

Šobrīd saredzu tikai vienu Pixel trūkumu: cena ir parāk liela.

Es uzskatu, ka Google Chromebook Pixel ir labi un pareizi, un pēc dažiem gadiem lielākā daļa portatīvo datoru būs tieši tādi.

Bet vispār — man ir vienalga, lai cepas cepēji, man mazas kamaniņas %)

Piecēlos plkst. 22.11. Visu rītu biju domājis, tāpēc tagad vakarā ļoti sāpēja galva. No domāšanas. Tagad vairs nesāp, un ir tik ļoti labāk.

Par to pašnāvību — izdomāju, ka man tur nav ko domāt. Visu izdomājusi jau ir kaulainā sieviņa ar izkapti, viņai viss noteikti jau ir izrēķināts un blociņā ierakstīts, tā ka tā nav mana rūpe. Tātad — aizmirstu.

Nu bet par to lūzerismu — ir jau skaidrs, ka esmu lūzeris. Tur arī vairs nav ko domāt. Bet lūzot jau var arī jautrā veidā, kā to dara galvenie varoņi Čārlija Čaplina filmās :-)

Hm, patiesībā celties plkst. 22.11 nav nemaz tik slikti, kā varētu domāt. Ja es celtos vēl vēlāk, teiksim plkst. 24.30, tad es varētu 7 stundas dzīvoties pa mājām, pēc tam plkst. 8.00 būt darbā, un atnākot no darba plkst. 16.30 uzreiz iet gulēt. Normāls grafiks! Nebiju iedomājies, ka viss, ko man vajag, ir nevis celties agrāk, bet gan celties vēlāk :-)

Vēl domāju par dzīvi. Par nākošajiem 10 gadiem. Skaidrs, ka neesmu audzis vienā virzienā ar vienaudžiem, un šī starpība kļūst jau visnotaļ izteikta. Nu un neko — koncentrēšos uz veselīgu ēšanu, nelielu un patīkamu fizisku aktivitāti, labu miegu, dzīvošu pēc iespējas taupīgāk, bet ne skopi. Kaut kā tā.

Ir tikai mazliet pāri pieciem rītā (šorīt agri pamodos, jo vakar agri — plkst. 22.30 — aizgāju gulēt), bet es jau tagad diezgan skaidri zinu, ka šodiena atkal tiks bezjēdzīgi nobumbulēta.

Tas nau labi.

Kā var būt tik garlaicīgi šajā raibajā iespēju pasaulē!?