Tikko pamodos no mikromurdziņa, kurā saņēmu Slacka notifikāciju, apmēram tādu
"ProjvadaVārds @channel @mans-slackavārds steidzami bla bla bla ... "

Auč.

gara, murgaina, neizgulēta diena

beidzot gulēt

kaut nu nebūtu bezmiega

rīt es gribētu piecelties laicīgi, būt mierīgs, nelasīt internetus, un būt priecīgs, un būt bezrūpīgs, un neko neņemt galvā, un vieglumu un dzidrumu gribu

rīt nepaspēšu, bet vispār gribu nokratīt drazu, sākot no sadzīviskām detaļām beidzot ar prātu un uzskatiem un darbībām manām

Nē, patiešām, tā darba (eventuālā tā zaudāšanas) un ar to saistītā naudas (ne)iegūšanas huiņa un ar to saistītais stress reāli man čakarē dzīvi.

Jūtos kā murgā, kurš nebeidzas un nebeidzas.

Jo rīt mugam kārtējā sērija — kārtējā darbadiena, kurā neko prātīgu, visticamāk, nepaveikšu. Droši vien arī aizgulēšos. Блять.

Varbūt vienreiz atzīt, ka man darbā nekad neies, un tā vietā, lai uztrauktos, makšķerēt mazos dzīves priekus? Jo dzīvē nav nekā, izņemot šos mazos tagad un te prieciņus...

Блять.

Aiziešu uz veikalu pēc saldējuma kastes, saldējums vismaz mierina uzreiz un nekad nepieviļ.

Reāli bail iet gulēt, tagad, nedaudz pirms plkst. 24.00.

Bail no bezmiega līdz 2-3-4iem naktī, bail no tās sajūtas, kura būs tad, kad rīt atkal celšos plkst. 12, viss atkal nogulēts un es atkal esmu aizgulējies sliņķis, kurš ies uz darbu, kurā atkal gandrīz visu laiku lasīs internetus, šausmīgi nogurs no tā, un raustīsies no tā, ka atkal nekas nav padarīts.

+ vēl šorīt plkst. 10.06, kad relejs izslēdza gaismu, mana zemapziņa to pārtulkoja par murgu, kurā man ar zaļu vīna pudeli iesit pa galvu (kā rezultātā man acīs satumst un es gandrīz zaudēju samaņu) un pēc tam ar tās pašas pudeles kakliņa lausku pārgriež kaklu, tāds nedabiski reālistisks sapnis brrr :(