Novocibirska

vakar vakarā izdzēru .3 Lido alu, vienu 12% lb kolas kokču un divas lētās alus pintes, gulēt nokritu vēl pirms pusnakts, tāpēc šorīt pašsajūta tikai drusku sūdīga

bet nu es no rītiem tāpat praktiski vienmēr jūtos slikti, ar vai bez alkohola iepriekšējā vakarā, rīti vienk nav mans laiks, līdz ar to var teikt, ka ir OK

Tīri teorētisks jautājums: vai es varētu tikpat aizrautīgi kultivēt manu labsajūtu, kā es piekopju manu nelaimīgumu?

Nomainīt polāritāti.

Šis jautājums gan ir bezjēdzīgs, ne tās stīgas, ne tā frekvence un apgabali.

Kurš vēl visiem Windows datoriem darbam domātiem (līdz win 7, win 8 man nau bijis) pirmais ko izdara, ir izslēdz antialiasingu un uzliek Windows 2000 / Windows 95 tēmu? Tā daru jau no XP laikiem (atceraties to pretīgo zaļo start pogu, zilo tāskbāru un zilās logu augšgalviņas?).

Par to antialiāsingu -- nu man kā programmētājam liekas, ka kamēr nav Retina (garais stāsts īss: milzīgas izšķirtspējas) displejs, nav ko ākstīties ar antialiāsingu. Piemēram, uz 24 collu 1920x1200 monitōra praktisku jēgu no antialiāsinga neredzu. Jā, kļūst it kā labāk pie lieliem fontiem, bet nu normālajos programmēšanas burtiņu izmēros tikai bezjēdzīga burtu izplūšana. Uz otras rokas, MacBookā ar tā niecīgo 1280 × 800 izšķirtspēju antialiasings antialiasoti burtiņi izskatījās pat ciešami (nu tā, ka īpaši nekaitināja, pat tā, ka kaitināja tik maz, ka nav pamanāms).

Gala beigās -- varbūt vienkārši pierašanas vaina -- ar kādiem burtiņiem esi to saskarni sācis lietot, tā ir labi. Un viss pārējais, atšķirīgais kaitina nevis tādēļ ka slikts, bet tāpēc ka atšķirīgs no pierastā.

Mājās gan Windows kaut kā nespēju lietot... man gan liekas, ka nevis tādēļ, ka Linux vai MacOS būtu pārākas, bet vienkārši Windows jau ir apnicis kopš 1994. gada, kad ar to sāku saskarties. Man pēc kāda laika apnīk lietas. Es nespēju saprast, kā cilvēki spēj būvēt arvien advancētākus skillus uz tā paša pamata gadu pēc gada gadu desmitiem. Man apnīk. Man vajag mainīt. Prāts tā iekārtots.

Ak un vēl, nu nav taču saskarnes izskatam nekāda sakara ar operētājsistēmu, bet tomēr tā asociācija nez kāpēc manī sēž. Jo nu tomēr uz MacOS'a gribēdams Win 7 perfektu imitāciju neuztaisīsi, visi tie miljards sīkumi lien laukā.

Ē? WTF es te tikko sarakstīju?

P.S. Dzīvojam laikmetā, kad pēc kādiem dažiem gadiem zemas izšķirtspējas displeji vienkārši strauji beigies. Kā atlidoja 1920x1080, tā atlidos 4x lielāka izšķirtspēja un tā būs norma. Daži gadi.

Aizgāju uz darba vietu -- ar domu kaut ko saglābt -- nu un vārdu sakot neko tāpat nepadarīju un tikai lasīju internetus.

Savadīju savu pagājušās nedēļas darbu atskaiti (milzīgi meli, vārdu sakot, lielāko daļu pagājušās nedēļas neko nedarīju, tikai lasīju internetus) -- man liekas, ka drīz mani arī no šī darba izmetīs. Abet žēl, vēl divi mēneši un jau gads būtu nostrādāts! Lol, reāli no tā gada kopumā apmēram mēneši 3 nostrādāti, pārējā laikā lasīti interneti, nu tas tā, precizitātei.

Tā nu es šovakar iekapāju ceptus kartupelīšus ar aliņu -- rītdienas rītam arī dažus malkus atstāšu -- ja jau pizģec, tad vismaz jautri un jau no rīta mazliet iedzēris. Citādi besī laukā, ka šī darbam nepiemērotība un atkarība no internetu lasīšanas pilnīgi visu pārējo dzīvi arī sabojā. Var taču būt darbam nederīgs cilvēks, bet lāga dvēsele? ... izņemot ... es neesmu lāga dvēsele. Man tā īsti nepatīk cilvēki, taču bez cilvēkiem arī nevaru iztikt, tāda sāpīga pretruna. HVZ, kāpēc tā.

Rīt būs atkal jauna diena.

Ja paveiksies, tad ieradīšos darba vietā laicīgi; ja ne -- tad ap 11, 12, nogulēšu visu, un pizģec būs vēl mazliet tuvāk.

Ja tā padomā, tad nekas šausmīgi slikts jau nenotiks, ja izmetīs no darba -- līdz pavasarim izvilkšu, redzēšu, kā dīgst zāle. Žēl, ka nupat nupat gandrīz jau esmu bankām atmaksājis kredītlīnijas, tagad atkal uzkrāsies parādi, procenti jāmaksā, neko nopirkt nevarēs... tāda dzīve. Jo neko jau nav iespējams mainīt.

pat nezinu, ko vēl šovakar lai iedzer

vēl vienas 3 pintes alus, ko stiprāku, vai arī tēju

vai tad tam ir nozīme?

Kaut ko esmu atkal izdarījis nepareizi — esmu pieļāvis kļūdu! — un man atkal ir bezmiegs. Mēģināju gulēt — nesanāca — hmm, ko lai sadara?

Hmm, vai Vecrīgā ir kāds krogs, kur vienos naktī pasniedz baldriāņu tēju, LOL?

UPD. Plkst. 1.45 aizgāju paskriet, noskrēju 7 km. Skanstes ielā redzēju zaķi — ar garām ausīm un ļipu.

Šorīt nepaskrēju. Patiesībā piecēlos plkst. 10.30 un darba vietā ierados 11.45. Meh.

Klumburodams no darba uz mājām, konstatēju, ka man ir tik vienalga. Tāda apātija. Dzīvē akūtās problēmas ir nokārtojušās pašas no sevis, taču man neko negribas, man neko nevajag, man viss apnicis, man negribas neko darīt, negribas strādāt, negribas aiziet kaut kur laukā, pat seksu vairs īsti negribas. Un es pat nevaru saprast, vai vispār pasaulē ir palicis kas tāds, kas spētu manī iedegt intereses dzirkstelīti. Visu laiku jūtos vairāk vai mazāk noguris, mundruma un prieka brīžu praktiski vairs nav.

Galvenais, ka tam nav sakara ar reālitāti, vai manu raksturu, vai vēl sazin ko, vienkārši smadzenēs neizdalās kaut kādas vielas laikam. Saņemšu algu, aiziešu pie ārsta, lai izraksta prieku tablešu formā, citādi taču šitā apātiski uzvedoties izlidošu no darba atkal.

Un vēl jāmet nost tā smēķēšana:
1) man nekad vēl nav tā salis kā šogad, smēķēšana sašaurina asinsvadus, tātad...
2) pēcgripas klepus nepāriet;
3) mutē pretīga garša;
4) agrāk, it īpaši no dienas pirmās cigaretes, bija tāds kaifs visā ķermenī, tagad vairs nau, tagad tikai tupi smēķēju, bet baudas vairs nau;
5) tās nolādētās cīgas man izmaksā bez maz vai vairāk nekā pārtika!
Nafig tad tagad smēķēju, jājautā.

Šodien dzīvoklī ierīkoja optisko internetu. Esmu stājies nopietnās attiecībās ar Lattelecom, baigais commitment's. Lieki teikt, ka prieka no tā jaunā interneta nekāda, strādā un strādā. Labi, ka tā.

Tagad priekšā brīvdienas, teorētiski brīvdienās varētu atpūsties, taču... vai pirmdienas rītā būšu možs? Īgni nosmīnu.

Kaut kā mēģināšu tomēr sestdien, svētdien sevi piespiest noskriet kaut 5 kilometrus, varbūt aizbraukt ar auto uz kaut kurieni, kur vēl neesmu bijis. Un nesmēķēt. Un nedzert. Nu iedzert, bet tikai mazliet.

tāda jobana nomāktība/garlaicība/nomāktība/bailes/satraukums

iededzu cīgu

ielogojos darba serverī, sudo su, pārčekoju, vai vakar saceptais backup skripts izpildījies veiksmīgi

konsole komfortē mani, ierastā komanda $ alias la="ls -lah" (ja neesmu paslinkojis pirms tam "sudo yum install mc")

dūmi ekrāna fōnā, jauna sieviete manā gultā (viss šķīsti, runa šoreiz ir par gulēšanu kā naktsmieru) aiz monitora tik nomierinoši miegā mazliet šņākuļo ^_____^ tā parasti nav

skripta log's vēsta, ka izpildījās veiksmīgi

sāku ar nagiem plēst laptopa taustiņus, bet neizplēsu, apturēju sevi, brīdi sajutos kā pērtiķis ar granātu rokās

dzeru ūdeni, kgan vēl leckapī ir 2 aliņi


ir 05:08 no rīta

jūtos labi

drīz parubīšos, tad atnāks rīts ar salātiem ar krējumu un panikas lēkmi, ar alkoholu, ar skaļu mūziku, lai tikai es spētu iziet uz ielas

es neraudu, es zinu ka tā būs, ka tā bijis tik daudz reižu, ka tā ir mana dzīve, ka nekas, nekas nemainīsies

es esmu tik laimīgs, kad dabūju manā dzīvē tos labos, patīkamos brīžus

asara noritēja pār labo vaigu un ierasti klusiņām pie sevis nobļaujos "fuck, fuck, fuck, fuck, fuck, fuck, fuck"

Pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris.
09:57 piecēlos.
Darbā sadistraktējos, lasīju internetus, nevarēju sakoncentrēties strādāšanai :(
Vakarā no 21:00 līdz 21:40 ieslēdzu auto, darbināju. Noslaucīju visu sniegu no auto nost, pēc tam sēdēju iekšā un klausījos radio.
01:13 aizgāju gulēt.


Otrdiena, 2012. gada 17. janvāris.
11:00 piecēlos.
Darbā sadistraktējos, lasīju internetus, nevarēju sakoncentrēties strādāšanai :(
Vakarā sajutos slims, temperatūrains.
01:04 aizgāju gulēt.


Trešdiena, 2012. gada 18. janvāris.
12:24 piecēlos.
No rīta sāp kakls, deguns ciet.
Darbā sadistraktējos, lasīju internetus, nevarēju sakoncentrēties strādāšanai :(
Vakarā konstatēju, ka iekaisušas mandeles; sāp, kad jānorij.
03:30 aizgāju gulēt.


Ceturtdiena, 2012. gada 19. janvāris.
12:24 piecēlos.
Mandeles mazliet sāp, bet mazāk, nekā vakar.
Darbā sadistraktējos, lasīju internetus. Mazliet pastrādāju, bet neko daudz.
Nejauša saruna ar priekšnieku. Ar manu performanci šobrīd vadība esot apmierināta.
Vakarā piezvanīja mamma.
Mandeles praktiski nesāp.
03:17 aizgāju gulēt.


Piektdiena, 2012. gada 20. janvāris.
12:06 piecēlos.
Darbā samērā daudz distraktējos.
Esmu vesels.
05:04 aizgāju gulēt.


Sestdiena, 2012. gada 21. janvāris.
14:15 piecēlos.
Izmazgāju veļu.
Skatījos dokumentālās filmas.
01:46 aizgāju gulēt.


Svētdiena, 2012. gada 22. janvāris.
13:45 piecēlos.
Noskrēju 7 kilometrus.
Skatījos dokumentālās filmas.
Vakarā pusstundu pagulēju vannā un klausījos Radio-T.
23:40 aizgāju gulēt.

Gribas savākties.

Nevis nedarīt muļķības, bet gan darīt ļoti daudz episkas muļķības, bet brīvdienās.

Nu tā, lai katrai lietai savs laiks, lai viena otrai netraucē, bet palīdz.

Lai ir darīšana, nevis šaudīšanās un šaubīšanās! Jo, kad sajūk lietas (teiksim, interesanto internetu lasīšana un darbs), tad ne no vienas no tām vairs nav jēgas un nesanāk nekas un ir panika un ir slikti, un kad ir sūdīgi ap sirdi, tad vispār nekur vairs uz priekšu netiek.

Do not want.

Want to be happy :-)

Šodien darba vietā gāja mazliet labāk nekā vakar.

Pa ceļam uz mājām pārtikas veikalā, kur iegriezos nopirkt žāvētas vīģes (esmu uz tām konkrēti "uzsēdies" malējā laikā, vienīgais prieciņš dzīvē), bez maz vai nopirku paku piena...

Atnācis mājās, uzliku to pašu piena klipiņu un bļāvu pilnā rīklē līdzi milkmandziesmiņai, kuru minēju pirms dažiem ierakstiem.

... I know milk ’cause I’m pouring it on my freakin’ head ... HA HA HA HAAAAA

Kļuva mazliet vieglāk ap sirdi :-)

Šonedēļ neesmu vēl skrējis, testosterons nenodeg, un kaut kas organismā tāds krājas, ka jābļauj ^___^

Un nē, es nežēlojos par dzīvi, es visā nopietnībā un nenopienībā, un patiesībā, un ar smaidu sejā uzskatu, ka man ir lieliska dzīve! Reāli laba! Ar fīčām.

A visas tās runas par eksistenciālajiem jautājumiem, tās mani garlaiko. Matter'o tikai praktiskās lietas, kas ir tur zem mizas apakšā, tas ir vienalga.

Pēc krietna pārtraukuma palasīju frendlisti.

Kaut kādas izmaiņas redzu, tādi kā aktīvāki visi palikuši, jūs burbuļojat! Laikam pavasaris nāk :-)

— — —

Rīt kolhozā būs (je)ballīte ar segvārdu “karnevāls”. Esmu sagatavojies: ausu aizbāžņi — ček; pārtikas neaizskaramā rezerve — ček; ūdens neaizskaramā rezerve — ček, arī durvju aizbīdnis pārbaudīts. Faktiski es ballīti nepamanīšu — tā manā ikdienas ritumā neieviesīs korekcijas.

Novēlu, lai izdodas un ir jautri — lai arī man pašam tāda veida izklaides ir vairāk nekā vienaldzīgas, tomēr es cienu mēģinu cienīt arī alternatīvus viedokļus (tik ilgi, kamēr spēju no tiem distancēties un izvairīties).

:-)

— — —

Par to “gaļu” virsrakstā — tas saistīts ar vārda “karnevāls” izcelsmi.

— — —

Sen neesmu rakstījis, kā es jūtos, kā man iet, ko es daru un ko es gribu.

Jūtos lieliski gan fiziski, gan garīgi — ko arī jums novēlu :-)

Prāts man dzidrs, apetīte lieliska, miegs ciešs — es pat nezinu, ko es vēl vairāk varētu vēlēties :-)