Par antidepresantu ripām (dažas ir ovālas)
Bet nu — pietiks par subjektīvām "domām".
Uzrakstīšu par praktisko dzīvi, par zālēm, kuras dzeru ikdienā.
No rīta divas ripas: Anafranil un Wellbutrin.
Vakarā arī divas tabletes: Kventiax un Valdoxan. Un Mizaten (kamēr nav beigušās).
Rezultāti, mans subjektīvais viedoklis:
1) Valdoxan, Kventiax un Wellbutrin — pox, dzer vai nedzer, varbūt drusku labāk kļūst, bet tā pa lielam nejūtu neko.
2) Mirzaten un Anafranil — ojā, šo medikamentu iedarbību es jūtu, efektīvas zāles, skat. zemāk:
Vai zāles ir efektīvas? [ļoti] subjektīvi, divas no tām.
Sākšu ar Mirzaten: lieliskas miegazāles. Tipisks piemērs: es nekad mūžā nebiju nebiju spējis normāli aizmigt un izgulēties teltī, guļammaisā uz paklājiņa; taču šogad, "Labā Dabā": iedzēru pirms gulētiešanas vienu Mirzaten tableti un ļoti ātri aizmigu un cieši gulēju pat par spīti tam, ka pie pašas telts tika dzerts šnabis un skaļi runāts un nemaz nepamodos. Nav viss tik rožaini: Mirzaten miegs ļoti labi iedarbojas ar alkoholu iemigšanas brīdī, taču nākamajā dienā jūtos izgulējies, bet tāds kā ... stulbs? Grūti domāt, kaut kā tā.
Un turpināšu ar Anafranil. Ojā, šīs zāles iedarbojas, šīs ir nopietnas zāles. Pirmajā nedēļā 3 vai 4 dienas man bija milzīga "tuvojošās nelaimes sajūta". Pēc kādām 5 dienām pārgāja. Viens "gļuks", kas bija, bet nu gandrīz ir pāgājis: žāvas, kuru laikā ikri kļūst vāji un gandrīz ceļi saļimst, apmēram 5 reizes dienā, tiešām WTF sajūta — nožāvājies un gandrīz saļimsti, LOL. Un, ja jau aprakstīt, tad aprakstīt: "nevar beigt". Vārdu sakot, ne masturbējot, ne seksa laikā nevar sasniegt kulmināciju un ejakulāciju. Jā, erekcija ir, jā, seksu gribas, taču — nevar "beigt", lai kā arī gribētu un censtos.
Papildefekts: smēķēšanas nevajadzība. Grūti attēlot šīs izjūtas, taču, vārdu sakot, kopš dzeru antidepresantus, es smēķēju tabaku (MJ nekad īsti neesmu smēķējis) arvien mazāk un mazāk. Biju nosmēķējis jau apmēram gadu, ļoti regulāri un diezgan daudz (sarkanā LM paciņa 2 dienās), man patika smēķēt, "sita pa galvu". Taču tagad, kad dzeru antidepresantu tabletes, smēķēt... tā īsti negribas. Smēķēšana nesniedz agrāko baudu, kaut kā tā. Respektīvi, smēķējot it kā ir patīkami, taču nesmēķējot nevelk pēc nikotīna, tāpat ir pietiekoši labi/slikti. Pilnībā atmetis neesmu, taču ir dienas, vairākas dienas pēc kārtas, kad nesmēķēju, jo vienkārši neiedomājos par to.
Alkohols. Te ir divi punkti: 1) kopā ar Mirzaten alkohols pastiprina miegainību. 2) Neskatoties uz visiem antidepresantiem, man joprojām ļoti patīk iedzert un piedzerties, tas nav tā kā ar smēķēšanu. Īstenībā alkohols ir sācis iedarboties mazliet citādāk, it kā mazāk reibina, taču vēl tā atšķirība nav tik liela, lai es to spētu noformulēt.
Apkopojot augstākminēto, sanāk, ka es katru diennakti dzeru 4 dažādus antiderpesantus: Wellbutrin + Anafranil rītos un Kventiax + Valdoxan (+ dažreiz Mirzaten) vakaros. Whaaat? Seriously, waaat? Un nē, patiešām es nejūtu kaut kādu milzīgu optimismu un labsajūtu ikdienā!
Vai tiešām zāles nav risinājums... No otras puses, varbūt tieši pateicoties zālēm es biju spējīgs šos pāris mēnešus ierasties darba vietā saprātīgā laikā un vispār ierasties...
Only time will tell.
Hm, es gribēju paturpināt manu domu ar pārdomām par šokolādi un pārmērībām un mazumiņu un ... bet nepaturpināju. 4 alus pintes lika man rakstīt augstāk minēto, taču neļauj vairs turpināt. Tās nogādā mani un manas spējas tikai tik tālu.
Uzrakstīšu par praktisko dzīvi, par zālēm, kuras dzeru ikdienā.
No rīta divas ripas: Anafranil un Wellbutrin.
Vakarā arī divas tabletes: Kventiax un Valdoxan. Un Mizaten (kamēr nav beigušās).
Rezultāti, mans subjektīvais viedoklis:
1) Valdoxan, Kventiax un Wellbutrin — pox, dzer vai nedzer, varbūt drusku labāk kļūst, bet tā pa lielam nejūtu neko.
2) Mirzaten un Anafranil — ojā, šo medikamentu iedarbību es jūtu, efektīvas zāles, skat. zemāk:
Vai zāles ir efektīvas? [ļoti] subjektīvi, divas no tām.
Sākšu ar Mirzaten: lieliskas miegazāles. Tipisks piemērs: es nekad mūžā nebiju nebiju spējis normāli aizmigt un izgulēties teltī, guļammaisā uz paklājiņa; taču šogad, "Labā Dabā": iedzēru pirms gulētiešanas vienu Mirzaten tableti un ļoti ātri aizmigu un cieši gulēju pat par spīti tam, ka pie pašas telts tika dzerts šnabis un skaļi runāts un nemaz nepamodos. Nav viss tik rožaini: Mirzaten miegs ļoti labi iedarbojas ar alkoholu iemigšanas brīdī, taču nākamajā dienā jūtos izgulējies, bet tāds kā ... stulbs? Grūti domāt, kaut kā tā.
Un turpināšu ar Anafranil. Ojā, šīs zāles iedarbojas, šīs ir nopietnas zāles. Pirmajā nedēļā 3 vai 4 dienas man bija milzīga "tuvojošās nelaimes sajūta". Pēc kādām 5 dienām pārgāja. Viens "gļuks", kas bija, bet nu gandrīz ir pāgājis: žāvas, kuru laikā ikri kļūst vāji un gandrīz ceļi saļimst, apmēram 5 reizes dienā, tiešām WTF sajūta — nožāvājies un gandrīz saļimsti, LOL. Un, ja jau aprakstīt, tad aprakstīt: "nevar beigt". Vārdu sakot, ne masturbējot, ne seksa laikā nevar sasniegt kulmināciju un ejakulāciju. Jā, erekcija ir, jā, seksu gribas, taču — nevar "beigt", lai kā arī gribētu un censtos.
Papildefekts: smēķēšanas nevajadzība. Grūti attēlot šīs izjūtas, taču, vārdu sakot, kopš dzeru antidepresantus, es smēķēju tabaku (MJ nekad īsti neesmu smēķējis) arvien mazāk un mazāk. Biju nosmēķējis jau apmēram gadu, ļoti regulāri un diezgan daudz (sarkanā LM paciņa 2 dienās), man patika smēķēt, "sita pa galvu". Taču tagad, kad dzeru antidepresantu tabletes, smēķēt... tā īsti negribas. Smēķēšana nesniedz agrāko baudu, kaut kā tā. Respektīvi, smēķējot it kā ir patīkami, taču nesmēķējot nevelk pēc nikotīna, tāpat ir pietiekoši labi/slikti. Pilnībā atmetis neesmu, taču ir dienas, vairākas dienas pēc kārtas, kad nesmēķēju, jo vienkārši neiedomājos par to.
Alkohols. Te ir divi punkti: 1) kopā ar Mirzaten alkohols pastiprina miegainību. 2) Neskatoties uz visiem antidepresantiem, man joprojām ļoti patīk iedzert un piedzerties, tas nav tā kā ar smēķēšanu. Īstenībā alkohols ir sācis iedarboties mazliet citādāk, it kā mazāk reibina, taču vēl tā atšķirība nav tik liela, lai es to spētu noformulēt.
Apkopojot augstākminēto, sanāk, ka es katru diennakti dzeru 4 dažādus antiderpesantus: Wellbutrin + Anafranil rītos un Kventiax + Valdoxan (+ dažreiz Mirzaten) vakaros. Whaaat? Seriously, waaat? Un nē, patiešām es nejūtu kaut kādu milzīgu optimismu un labsajūtu ikdienā!
Vai tiešām zāles nav risinājums... No otras puses, varbūt tieši pateicoties zālēm es biju spējīgs šos pāris mēnešus ierasties darba vietā saprātīgā laikā un vispār ierasties...
Only time will tell.
Hm, es gribēju paturpināt manu domu ar pārdomām par šokolādi un pārmērībām un mazumiņu un ... bet nepaturpināju. 4 alus pintes lika man rakstīt augstāk minēto, taču neļauj vairs turpināt. Tās nogādā mani un manas spējas tikai tik tālu.