šovakar mēģināšu aizmigt bez miegazālēm

bet vispār dzīve ir pārvērtusies par dīvainu, apātisku murgu

pagaidām vēl turos, ceļos plkst. 9:15 no rīta, mazgājos aukstā dušā, uz plkst. 10:00 ierodos darbā; bet cik ilgi vēl spēšu, cik ilgi vēl izturēšu?

neskrienu, nebraucu ar velo, neko nedaru fizisku — nevaru saņemties, kaut zinu, ka tas nāktu man par labu

personību plosa uz divām pusēm divi spēki: no vienas puses apātija un slinkums, bet no otras — nekā nedarīšanas izraisīta mežonīga garlaicība. un nekā laba nav, nav neviena cerības stariņa, it kā uz acīm uzliktas brilles, kuras pasauli rāda bezjēdzīgu un ļaunu.

kaut nu tur galvā, prātā uzspīdētu saulīte un sagribētos kaut ko darīt, kļūtu priecīgāk, atgrieztos pašapziņa...