es gribētu dzīvot pasaulē, kurā ir cilvēki un komunikācija un kopā darīšana

dzīvot dzīvi nevis savā galvā, bet reālitātē, dari kaut ko, un skaties, kas sanāk, nevis tikai domā un domā un domā un neko neizdari, cerot uz perfekciju, kuras nav un nebūs

jo šī dzīve... tā ir viena, un ... nu kaut kā tā, un dzīvē vislielāko prieku sniedz tieši "mazās lietas" — ēdiens, miegs, fiziska aktivitāte, daba, pieskārieni, kopā darīšana un sarunas, nevis cerēšana un kaut kā meklēšana internetos visu laiku un skumja apcere

mēs neviens neesam perfekti, mēs visi esam bara dzīvnieki, tā ir ieprogrammētas smadzenes, un tas ir lieliski

pārāk ilgi esmu nobijis internetu lasīšanā un pašvientulībā — un kāpēc, kāpēc, kāpēc!?

tātad — kā matrixā — divas tabletes, zilā un sarkanā, izvēlos pats

stc. kaut kad derētu matrixu atkal noskatīties