Atlaida depris mazliet :-)

Biju jau atkal oktobrī/novembrī dziļi iekritis tajā pašā lejupejošajā bezizejas drūmas apātijas spirālē. Bet — divas dienas pa drusciņ un atlaida! Tagad vēl ja paveiksies tikt pāri tam riskantajam "akdievs kā es varēju tiktāl nonākt un kāpēc es sev TĀ darīju" pēcdepra gruzōnam, tad vispār būs forši :-)

Wow, pasaulē ir krāsas un garšas, un ir iespējams kaut ko labu un skaistu just, un gribēt kaut ko konstruktīvu darīt! :-)

Labi izgulējos, laicīgi piecēlos, garastāvoklis labs.

Tagad galvenais šodien -- NELASĪT INTERNETUS!!!

Nu re, mazliet paskrēju, un jūtos atkal labi, pat lieliski :-)

Vispār skriešanas laikā, un it īpaši uzreiz pēc skriešanas, es jūtos optimistisks, mierīgs, man negribas ne alkoholus, ne smēķēt, ne lasīt internetus, man gribas izdarīt kaut ko jauku kādam vai kādai, ir ticība, ka viss būs labi. Šī sajūta gan nav ilgstoša, tā ir apmēram stundu.

Dažreiz es vēroju citus cilvēkus, un man liekas, ka viņiem šāda labsajūta ir gandrīz visu laiku, bet tā taču nevarētu būt, jo man tā nav.

P.S. Šonedēļ bez maz vai jāapņemas noskriet ne vairāk kā 45 kilometrus, citādi tā jau izvēršas par kaut kādu atkarību — te 70, te 80 km nedēļā tiek noskrieti, šķiet, ka tas ir par daudz.

Ir nakts no piektdienas uz sestdienu, un:
— esmu skaidrā
— esmu labā noskaņojumā
— man tā īsti nenāk miegs (cerams, pēc šī ieraksta uzrakstīšanas uzreiz sāks nākt)

Ko lai sadara? It kā varētu aiziet uz Vecrīgu paskatīties uz burvīgajiem piedzērušajiem cilvēkiem, taču Vecrīgā šovakar/šonakt jau biju (uz „Deodium” debijas EP „Saules kalpi” prezentācija - NABAKLAB), arī palēkāju mazliet koncī un mazliet vairāk disenītē, drusku jau saguru.

Noskrēju 15 kilometrus. Garastāvoklis krietni uzlabojās :-)

Man jau bija aizdomas, ka drūmums bija kaut kāds mirkļa vājums! Garastāvokļa šūpoles, LOL!

Tagad izgāju laukā, paņēmu Hesītī Rudzu burgeri, LB vēl šo to uzmundrinoši alkoholisku, un ir TIK LABI!

Pat gribas izdzēst nafig to iepriekšējo gruzīgo figņu, kuru sarakstīju, jo tagad jūtos tik lieliski!

Saulīte spīd, gaiss svaigs, mājas staltas un dzīve tik skaista!

P.S. Lai nav tā, ka "cibā laimīgie neraksta" (sun) :-)

Viss atkal ir labi :-)

Tagad, no pieredzes spriežot, man būs 2 — 4 nedēļas garš samērā laba garastāvokļa periods.

Nu nu ko? Tak neko — ēdu kārtīgas brokastis (griķi vai rīsi ar sviestu, kečupu, salātiem), pusdienās roltonus — vakariņās arī roltonu vai arī kaut ko pagatavoju — arī vitamīnus ēdu un zivju eļļu ēdu — šad tad mazliet paskrienu, pacilāju hanteles un pavizinos ar velo. Kaut kā tā.

Nav cita mērķa šai dzīvē kā vienkārši justies labi.

Šovakar paņēmu velo un pabraukāju pa naksnīgo Rīgas centru. Aizbraucu uz Andrejsalu, līdz pašam mola galam — kuģīši Daugavā; krāns, kas krāmē ogles no dzelzceļa vagoniem laukā... Vecrīga. Opera. Izgaismotie kanāla tilti. Bastejkalns. Apgaismotā strūklaka pie Kongresu nama. Kronvalda parks, un atkal strūklaka — kanālā. Tik skaisti! Es tā nekad nebiju pa Rīgas centru braucis ar velo, tas ir tik lieliski!

Šodien ir pagājusi nedēļa, kopš aizgāju prom no darba vietas.

Un — šodien, šovakar, sajutos labi! Sajutos atpūties. Sajutos kaut kā atrāvies no ikdienas! Var teikt, ka man šodien sākās vasara. Vai arī sākās dzīve! Garša parādījās dzīvei, nu kaut mazliet, nevis tikai "vajag", "vajag", "vajag"! Sajūta tāda, ka ir labi!

Piedzerties krogā ir labi, bet naktī braukt ar velo ir vēl labāk :-)

P.S. 15 km, vidējais ātrums 15,9 km/h 8-)

Stundas laikā nobraucu 20 km ar velo (ar apstāšanos Mežaparkā, Ķīšezera maliņā). Un garastāvoklis uzreiz labs :-)

Ķīšezerā viņi izīrē tādas mazas dzeltenas laiviņas ar caurspīdīgu buru, un šodien ir labs vējš! 2 čaļi vālēja ar tām laiviņām tā, ka prieks, bet viena sieviete gan iebrauca ūdensrozēs un netika vairs nekur :-D

Ak, un vēl — gribas ēst!