Šodien man atkal liekas, ka esmu krabis. Precīzāk: mana apziņa ir process, kas attīstījies kāda šrimpa acs neironu šūnās kā nejaušs blakusprodukts. Kaut kur perifērijā vibrē māņkājiņas vai kā nu tās sauc. Filtrē ūdenī suspendētās daļiņas, organismus.

Bet vispār ir tāda sāpe, ka galīgi nau iedvesmas strādāt. Nu parasti jau nau, bet tagad galīgi nau.

Kaut kā nesanāk ielekt produktīvitātes zonā. Un tā tās dienas paiet, nomuļļātas, nepadarītus darbus uzkrājošas... Distrakcija. Prokrastinācija.

dažreiz no rītiem man ir täda uzmācīga sajūta, ka es īstenībā esmu krabis, varbūt pat garnele.

varētu padomāt, ka