P.S. Nupat pieleca, ka mana ciba (pieskaitot vienu iepriekšēju inkarnāciju purvainais) nupat ir apmēram kā mani kopoti raksti. Arvien biežāk ir tā, ka mani pousti man atsauc atmiņā jau ko bijušu, poustētu. Un dažreiz to arī atrodu. Domāju, ka gribu ierakstīt ko jaunu, bet jau to rakstīju, un dažreiz vairākas reizes.

Principā, es esmu pilnīgs (garīgi, jo fiziski esmu tas, ko mēdz saukt par slaidu — augums 175, svars 68). Tagad tik atliek dzīvē vienkārši atstrādāt visu to, ko esmu iemācījies. Wait... Un jā. Man tuvojas 40 gadi. Tad tāpēc tos mēdz saukt par spēka gadiem. Jo šaubu vairs nav [daudz], ilūziju arī vairs nav [daudz], zināšanas cik nu ir sakrātas, tik ir, fiziskie spēki [vēl] ir, un tu tupi vienkārši dari, kas jādara.

P.P.S. Gribas moci! Un tā gribēšanas reālizācija principā izskatās diezgan reāla. Pēc diviem gadiem, vai pēc 10. Būs. ^_^