Dažas galvenās kļūdas, kuras mūža laikā esmu pieļāvis ak vai cik reižu, un gribu pieļaut retāk un mazāk:
- necienīt un nemīlēt sevi (galvenā kļūda, pārējās būtībā ir atvasinājumi no šīs)
- gruzīties
- neticēt labajam liktenī un cilvēkos
- satraukties par to, ko nevaru mainīt
- darīt huiņu tā vietā, lai vienkārši kādu brīsniņu nedarītu neko
- nedarīt to, kas man patīk

No tādām lietām tad parasti arī izriet visādas drāmas un negatīvitāte. A priekš kam?

Smuki pateikts:
.

Atkārtot kā mantru visās sarežģītās situācijās: не ной, не парься, не тупи! :-)

Vakar kādā anketā (nejauši) norādīju, ka esmu dzimis 2011. gadā.

Šodien par to uzzināju, jo saņēmu telefōna zvanu, ar kura starpniecību kāds vīrietis mani informēja, ka viņam "ir radušās šaubas" un lūdza nosaukt patieso dzimšanas gadu :-)

Nesliecos parastai neuzmanības kļūdai piešķirt kaut kādu nozīmi, taču... :-)