Pilsētas ir domātas tam, lai cilvēki varētu ērti mijiedarboties (vienkāršoti runājot, lai nav tālu vienam pie otra jāstaigā).

Pilsētā dzīvojošs vientuļnieks ir jau saknē perversa parādība, jo ar savu eksistenci noliedz pašu pilsētas būtību un dvēseli.

Arī tie pilsētnieki, kuri dzīvo tālu no darba vietas un pavada garas stundas transportā (personīgajā un sabiedriskajā), ir perversi. Jādzīvo tuvu darba vietai.

Tamdēļ ir svarīga dinamika, vēlme mainīt mājokli un sabiedriskums.