Top 5 (valūta Ls):

barība              129.62
īre                  85.43
alkohols             50.41
kredītu procenti     33.61
mobilie sakari	     21.57

kopā                320.64

Secinājumi:
1. vajag lētāk ēst; to uz vēdera uzaugušo tauku krociņu derētu transformēt mazākos pārtikas izdevumos
2. alkoholam gan nesanāks taupīt, bez alkohola es nobeigšos; varētu mainīt alkohola lietošanas struktūru, jo tie lētie aliņi ar to slāpjaini nepatīkamo pēcgaršu ir bišku noriebušies

Vispār ar to ēšanu man ir tā, ka es bez maz vai nevienā brīdī nejūtos tā īsti izsalcis. Pusdienās eju kopā ar kolēģiem pusdienu piedāvājumus pa Ls 2,00 ēst; samērā bieži jūnijā brokastoju Hesburgerā ar rudzu burgera komplektiem, kuri maksā Ls 2,60... Rimčegā gandrīz vienmēr pērku to, kas garšo. Varbūt derētu būt izsalkušam kādu laiciņu, tas varētu ietekmēt prātu pareizajā virzienā.

Ā, un es nekad mūžā neesmu ēdis Roltonu. Es nezinu, kā tas garšo.

Bet es tērēju par daudz! Teorētiski jau pastāv variants pelnīt vairāk, bet praktiski man nepastāv, jo man nesanāk/nepatīk/nepadodas strādāt.

Lai nu kā, jūnijā nopelnīju mazliet vairāk, nekā izdevu, tātad — ir labi.

Skaitu izdevumus par marta mēnesi. Tas raisa manī dziļu melanholiju. It īpaši treknā sadaļa "Alkohols". Bez maz vai jāaizskrien uz Rimčegu pēc kādiem pāris aliņiem nervu nomierināšanai... Oh wait.

Galvenais — nedomāt. Nedomāt.

UPD. Aiziešu gan pēc tiem aliem... Jo vajag.

Paēdu.

Sakārtoju manu izdevumu / ienākumu datni par 2011. gada maija mēnesi. Tagad es zinu, kādiem mērķiem es tērēju naudu maijā. Sekot izdevumiem ir ļoti racionāli.

Tagad kaut kā ļoti racionāli jāmēģina iziet laukā no dzīvokļa un iet uz darba vietu. Jo strādāt arī ir racionāli, ja es varu racionāli savadīt manus izdevumus, tad es varu racionāli arī strādāt. Es varu būt racionāls, es zinu, es tikko tāds biju.

Jau kādu pusstundu — stundu nevaru saņemties.

Bet nu ap plkst. 16.00 iziešu laikā un došos. Galu galā, kas gan vēl sliktāks ar mani var notikt? Nekas. Tātad, viss, kas notiks, būs labs :-)