Tuesday, March 28th, 2017

PiB

pēcspīdums ir beidzies

šodien atkal būs jātiek galā pašam

milzīgākais izaicinājums būs nelasīt internetus
otrs -- neņemt galvā negācijas, bet ņemt galvā pozitācijas
(Leave a comment)

Friday, December 2nd, 2016

Saņēmu ESP8266 ESP-12F

Pirmais no pasūtītajiem ESP8266, proti, ESP-12F, ir ieradies. USB TTL konvertētājs, vai kā nu to lietu sauc, man arī ir. Pagaidīšu Node MCU, ESP-12 ir pārāk maziņš un smalks ērtai rīcībai ar to, pārejas plates priekš tā vēl tikai nāk. Just imagine the possibilities!

Arduīno esmu pamirkšķinājis divus LED'us, nebija laika virzīties tāļāki. Bija laiks lasīt internetus. Ā nu jā un darbs. Pirmā nedēļa izturēta, ir OK. Darbā internetus neesmu vēl lasījis, dienišķo internetu lasīšanas dōzu — apmēram 4 stundas — saņemu ceļā caur mobilo, pusdienojot un vakarā mājās. Vispār tai atkarībai baigi daudz laika aiziet... žēl, ka nav iespējams izmantot lietderīgāk, interesantāk to laiku, šobrīd nemāku citādāk.

P.S.
(Leave a comment)

Wednesday, September 2nd, 2015

ja ne egle, tad pusmaratons

Šodien kaut kādā veidā burtiski piespiedu sevi nelasīt darba vietā internetus -- dvēselē radās melnais caurums -- tā notiek, kad atkarība iet prom. Satraucos. Iedzert nevarēju -- jo esmu uz kādu laiku etilspirta lietošanu atmetis. Šodien 22. diena bez alkohola, yay!

Egle salijusi, kāpt jau varētu, droši vien pie stumbra zari pasausi, kā jau eglei, bet īpaši patīkami nebūtu. Bez tam -- tā ir tāda statiska nodarbe, nu kur tu cilvēks liksies no egles galotnes -- būtu jākāpj tad zemē -- un tad ko?

Lai nomierinātos, noskrēju pusmaratōnu, pirmo reizi šogad. Pa meža ceļiem, mazliet arī vienkārši pa mežu. Ap katru roku biju aplicis 1 kg svaru.

Distance un laiks: 21 km, 2h:12m:28s, vidējais ātrums 6:14 min/km. Šķiet, mans lēnīgsnējākais pusmaratonis ever :-)

Tagad ir labi ^_^
(5 comments | Leave a comment)

Friday, August 21st, 2015

Kruktikš

Akvai cik... Bet gan jau kaut kā. Un vēl šausmīgi gribas iedzerti... 10. diena bez alkoholiem. Interesanti, cik dienas es izturēšu skaidrā? Šoreiz tā atmešana tāda jocīga, bez pienākuma un pat bez intereses... Vienkārši... Vienkārši tās paģiras un neizgulēšanās bija kļuvušas nu jau par daudz mokošas...

Mēģināju arī atmest internetu lasīšanu, nesanāca. Žēl, jo tā mani ļoti nogurdina un neatstāj galvā vietu manis paša domām.
(3 comments | Leave a comment)

Tuesday, June 9th, 2015

podiņ, nevāri!!!

seriously, podiņ, nevāri!!!

nu jau 10 dienas kopš katru dienu 4-5 stundas nelasu internetus

tāda sajūta, ka man ir kļuvis par 1/3, nē par 50% vairāk smadzeņu, un Viņas Domā!!!

maz guļu, daudz smēķēju, iedzeru

un vienalga -- а меня неберёт (c)!!!
(Leave a comment)

Monday, December 3rd, 2012

Lietu stāvoklis decembra sākumā

Ir plkst. 3.31 naktī.

Jūtos labi, dzidrs, skaidrs, saprātīgs. Kaut kas iekšā ir saslēdzies tā, ka jūtu -- būs labi. Kaut ko esmu atradis. Kaut ko esmu sapratis.

* * *

Kas notiks rīt?

Rīt darba vietā ieradīšos plkst. 8.30 un vienkārši, aizrautīgi strādāšu -- kodēšu. Protams, priekšniecība un kolēģi apzināti vai neapzināti pacentīsies sabojāt man garastāvokli ar pagājušonedēļ nepadarīto darbu pieminēšanu, taču uztveršu to kā lietu vai krusu -- nepatīkami, taču pāries. Galu galā -- programmēt man patīk, un tas ir galvenais.

Protams, es tagad, šonakt varētu mēģināt kaut ko darīt, mēģināt paveikt iekavēto, saraut un kaut kā no sevis izmocīt -- taču tas būtu veltīgi un nepareizi, tas beigtos tikai ar to, ka noguris un nelaimīgs rīt atkal ierastos darba vietā ap plkst. 15.00, visu nokavējis, nelaimīgs un sačakarējis vēl vienu dienu. Tas nav vajadzīgs.

* * *

Jāsaprot viens -- nepastāv nekādi "saņemties", "pacensties". Katram cilvēkam ir zināmas spējas, tas arī viss. Brīnumi nenotiek. Katrs var izdarīt tik, cik var, tas arī viss. Balstīt plānošanu uz "pacenšanos" un "saņemšanos" ir tas pats, kas gaidīt burvi gaišzilā helikopterī, kurš atvedīs saldējuma kasti.

Vispār, cilvēka spējas ir ļoti ierobežotas. Taču, katru dienu mazliet pastrādājot, ilgtermiņā rezultāti vienmēr ir, un apbrīnojami lieli.

Es esmu pilnīgi spējīgs strādāt, dzīvot, just, darīt, saprast -- man tikai jāizmet no galvas nevajadzīgie un traucējošie fufļi. Un es, šķiet, esmu sapratis, kā.

* * *

Teiksim, mana atkarība no internetu lasīšanas. Tātad vakar noslēdzās 8 nedēļu izmēģinājuma periods, kad mēģināju nelasīt internetus. Rezultāti ir tādi, ka 4 nedēļas lasīju maz, apmēram 10 -- 20 % no parastā apjoma (un ļoti labi strādājās), pēc tam 5. nedēļā kaut kā salūzu, un tad 6., 7. un 8. nedēļas atkal bija internetu pilnas, kas daļēji bija iemesls tam, ka iedzinos parastajā apātijā un melanholijā un vispār iestājās kārtējais pizģec. Nu un ko tagad? Kopš šodienas atkal nelasīšu internetus. Domāju, ka izturēšu ilgāk. Jo 4 nedēļas tātad varu!

* * *

Iemācījos neēst treknas pusdienas ēstuvēs -- jo pārbāzts kuņģis nav savietojams ar produktīvu smadzeņu darbību. Jāēd ir maz, un tas teiciens, ka brokastis jāēd pašam, pusi no pusdienām jādala ar draugu, bet vakariņas jāatdod ienaidniekam, ir ārkārtīgi trāpīgs. Tā arī ir, vismaz mana pieredze par to liecina.

* * *

Alkoholi. Ar tiem sanāca interesanti. Vārdu sakot, izskatās, ka arī ar šo dēmonu iemācījos apieties. Pagājušajās 4 nedēļās samērā daudz vakaros dzēru šnabīti. Nu, 300 gramus, miegam, tā sakot. Tomēr, kā izrādās, bez šmigas lieliski varu iztikt. Sestdienas vakarā biju Nabaklab, tur pa visu vakaru (biju tur gandrīz 5 stundas) iedzēru tik kādus 200 ml alus, un bija stc. visnotaļ forši. Šovakar man mājās ir šnabītis, taču iedzēru tik gramus 50 -- 70, vairāk man to nevajag. Pat nav jāpiespiež sevi nedzert, vienkārši -- negribas ^___^

Vēl par to alkohola lietošanu. Vēlējos kārtīgi izpētīt alkohola iedarbību uz sevi, tāpēc dzēru tikai tīru, istabas temperatūras šnabi. Kokteiļi, alus -- tie ir meļi, tie nojauc izjūtas un smaržas un garšu. Šnabis jādzer tīrajā silts, no ziepjutrauka. Jāizjūt. Jādzer lēni, paturot katru malku mutē un izgaršojot, bez uzkošanas. Tikai tā. Visas tās uzkošanas, ātrās rīklē liešanas -- meļi.

Vispirms dzēru dārgos šnabjus, taču tas ir lieki, dārgi, nevajadzīgi. Tagad lietoju Beloff 37,5%, ražots pēc Rimi pasūtījuma Latvijā, Super Netto pusstops šī šķidruma maksā Ls 2,83, un ir OK.

Jāsaprot, ka alkoholi tieši tāpēc maksā tik dārgi, ka tie ir zāles, nevis pārtikas produkts. Neliels alkohola daudzums patiešām uzlabo garastāvokli un fizisko pašsajūtu, taču -- neliels. Teiksim, stundas laikā 25 grami šnabja divos piegājienos.

* * *

Es nezinu, kas tur sanāks vai nesanāks man ar darba vietu, esmu sastrādājis muļķības kārtējo reizi (pareizāk, sakot -- nesastrādājis neko jēdzīgu un visu iekavējis, iebremzējis). Labos paradumus ieviest dažreiz dzīvē traucē tas, ka, kad jau rīkojies labi un pareizi, sejā tiek bāztas agrāk, sliktajos periodos izdarītās kļūdas, un tas kaitina un nervozē, un rada sajūtu, ka labie ieradumi nestrādā. Ko lai saka -- vienkārši jāprot pašam domāt un neklausīties citu viedokļos. Citi jau nezina un nesaprot, kā lietas patiesībā ir. Skaidrot nav jēgas, vienkārši jāpadara kaut kas, un tad jau, ja ir labi rezultāti, visi nomierinās un ir atkal labi.

* * *

Par smēķēšanu -- nikotīns ir lielisks nelielos daudzumos. Pagaidām turpināšu smēķēt tās pašas cigaretes, ko parasti -- sarkanās LM (kolēģis tās nokristīja par "Lucky Monday" ^___^). Vēlāk pamēģināšu citus veidus, kā interesantāk, smaržīgāk dabūt nikotīna devas, bet tas -- vēlāk. Tagad prioritāte -- nelasīt internetus.
(Leave a comment)