Izskatās, ka antidepresanti tomēr sāk iedarboties, jo šorīt pamodos un piecēlos laicīgi, darba vietā ieradīšos ap 8:45, kas ir ļoti OK.

Un dīcu vairāk tā kā pēc inerces, jo vairs nav tās bezcerīgās bezdibenī krišanas sajūtas, ir tāds vairāk miers un rāmums prātā.

Vakarā paredzēta spēlēšanās ar mātes platēm, procesoriem un vadiņiem, izskatās, ka man būs/ir divas rakstāmmašīnveidīgas kastes. Viena jau ir, par otru — šovakar raudzīšu ko sastellēt, pēc tam jāsadabū USB-veidīga Wi-Fi karte un varēs mēģināt uzlikt Ububu linuku. Vingrinājuma mērķis gan īsti nav skaidrs, jo — ko gan mūsdienās var pasākt ar 1,5 GHz vienkodola procesoru, pie tam stacionārajā kastē.

Lēns, izjusts rīts sanāca. Ir plkst. 8.35, dodos uz darba vietu. Jocīgi, sanāk, ka pusotru stundu muļļājos — biju domājis, ka rīta rutīna man aizņem mazāk laika. Optimizēšu! :-)

UPD. Tomēr no dzīvokļa izgāju plkst. 8.45.

Vispirms sāku klausīties The Prodigy — Their Law; tad sapratu, ka šorīt gribas ko mazliet uz gaišo pusi, tāpēc skan Mike Oldfield — Light + Shade (otrais disks, shade).

Ir apmācies. Līņā. Uzvilku saulesbrilles — lietainā laikā caur saulesbrillēm viss izskatās vēl mazliet gōtiskāks %-) Esmu vakardien noskatītās filmas “Dorian Gray” iespaidā :-)

Darba vietā ierados plkst. 9.03. Pēdējo 2 vai 3 nedēļu rekords :-)

Uztaisīju tasi zaļās tējas, un man ir Karl Fazer piena šokolāde (bez riekstiem un taml. nevajadzīgām piedevām, tīra manta). Šobrīd esmu laimīgs.