Sestdien vēl aizgāju gulēt, ap plkst. 2.30. Pabeidzu lasīt Mišela Velbeka grāmatu "Varbūt ir sala".

Svētdien piecēlos plkst. ... ē, laikam 13.00.

Sapratu, ka sienas mani nospiedīs, Brīvības ielas troksnis sašķaidīs smadzenes, bet interneti piebeigs vēl atlikušās dzīvības sulas. Risinājums, kā vienmēr, — Mangaļsala. Ar auto tad turp arī aizbraucām, kopā ar mala un ziimogvasks. Pa ceļam uz M-salu veiksmīgi pabraucu garām fotoradaram ar atļauto ātrumu. Auto atstājām netālu no pieturas "Nometne", nācās pastumdīties, padaudz cilvēku bija sabraukuši atpūsties. Darba dienās tā nav. Mangaļsalā noskrēju gar jūru kopā 10 km. Basām kājām. Šorez tulznas uz kreisās kājas īkšķa. Kāju āda vēljoprojām maiga, tik maiga, mīksti vārīga. Sēdēt uz mōla arī bija ļoti jauki. Atceļā apturēja ceļu policija, palūdza dokumentus un palaida vaļā, jo nekas jau nebija pārkāpts. Ļoti ļoti sen nebiju apturēts.

Mangaļsalā notiek kaut kāda filmēšana, jūras malā telts un prožektori un nožogots laukumiņš, kurā cilvēki ar grābekļiem līdzina smiltiņas.

Kolhozā atpakaļ, paēdu. Tad paņēmu velo, aizbraucu uz Andrejsalu. Paskatījos, kā kuģī ceļamkrāni iekrauj automašīnas. Dažus auto lika tādos kā būros, citus atkal vienkārši aiz riteņiem (Vai riteņu arkām? Nevarēja saprast.) kabināja. Pēc tam aizminos līdz Ķīpsalai, paskatījos uz Andrejsalu un tālāka punkta, man patīk Ķīpsala. Mazliet padomāju, par ko ir kļuvusi mana dzīve, kāda tā ir, it kā radās doma, kā varētu mainīt, uzlabot, bet nekas tāds ļoti konkrēts. Kaut gan, kas zina... laiks rādīs.

Pēc tam vēl apbraukāju ceļu būvdarbus pie Ķīpsalas un devos mājās. 25 mierīgi km ar velo.

Nevilku šodien brilles, staigāju kontaktlēcās, jo ir jau tā, ka brilles visu samazina, padara nesvarīgu un dīvainu. Kaut kā tās brilles tomēr psiholoģiski ietekmē pasaules uztveri, vai arī tās ir tikai manas ilūzijas, bet ilūzijas jau arī ir psiholoģija, haha, sapinos =)

Un jā, ir vasara, silti, zaļš, cilvēki tādi kā relaksētāki, kaut kā var to labi sajust.

Kopumā mierīga diena, labi atpūtos.

Pic unrelated.